Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Bio]

"N-nomierinieties, cilvēki. Noteikti... To mēs tā... Tā mēs to neatrisināsim..."

Loreta pa pusei runājot ar radiem, pa pusei pievērsusies mobilā telefona taustiņiem, strauji spieda kādu numuru. Balss raustījās, jo ikdienā jau cilvēki nemēdz tikt noslepkavoti viņas klātbūtnē visu acu priekšā, un šī noteikti bija slepkavība, tas ir mazliet šokējoši. Viņa pielika mobilo pie auss, bet pēc mirkļa to nolaida jau gar sāniem, atsakot zvanu, paskatoties uz loga pusi.

"Ātros nevar sazvanīt, nav signāla. Varbūt vētras dēļ, pēc... pēc brīža būs jāpamēģina vēl reizi."

Loreta atspieda divus pirkstus pret savu pieri un pievēra acis. Mieru, mieru, mieru. Neizskatījās, ka Fredriko, ka viņā vēl būtu kādas dzīvības pazīmes. Viņš patiešām izskatījās miris. Tas protams bija tikai spriedums no malas.

"Tas jau bija gaidāms. Es vēlētos cerēt, ka neviens no klātesošajiem neko nav darījis, bet Fredriko onkuļa vārdi noteikti liecina, ka viens no jums tomēr ir vainīgs pie šī atgadījuma. Tas ir briesmīgi, paši savu radinieku. Kādas briesmīgas manieres."

Tas gan bija vairāk pie sevis runāts, bet pietiekami skaļi, lai izpaustu savas domas arī citiem klātesošajiem. Noņemot pirkstus no pieres viņa pagāja tuvāk zemē guļošajam. Un varbūt tomēr viņš ir dzīvs.