![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 ![]() |
Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams. Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju. Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi! Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.11.04 Kur: Pa ceļam... ![]() |
Protams, cik tad ilgi var jūsot, Amanda pasmaidīja. Tā taču ir vieglāk sarunāties! Zini, ar briežiem var sarunāties arī tad, ja viņi nerunā. Viņi ir ļoti labi klausītāji.
Amanda turpināja tīrīt brieža galvu. Viņai patika skaistais dzīvnieka atveidojums. Radās tāda sajūta, it kā ar katru mirkli tas arvien vairāk atdzīvotos. Nu jā...ja viņš nerunātu, vai tad es domātu, ka viņš ir dzīvs? meitene pie sevis nosmējās. Klau, Endrjū, es nezinu, vai tas var kā līdzēt, bet man līdzi ir nagu vīlīte, Amanda atcerējās. Viņa ar vienu roku parakņājās pa somu un ar uzvarētāja saucienu izvilka to no somas. Taču pēc brieža dažiem izteikumiem Amandai viņš sāka nepatikt. Uzmetusi skumju skatienu Zarugalvam, viņa nočukstēja Šķiet, jūs esat bijis ļoti vientuļš šeit stāvot. Šo rakstu rediģēja essy: 15.10.2008 10:39 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2025 08:21 |