Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Ungaarijas ragas...]

Endrjū. Briedis apmierināts nostenējās: — Jā, tā ir labi, tur mazliet zemāk, labi?
Statujas balss bija zema un smaga.

Dmitrija skatienam atklājās troļļa statuja no akmens, augumā apmēram nepilnu metru. Trollis bija atbalstījies pret resnu zarainu kūju un stāvēja uz neliela, staipekņiem noauguša akmens postamenta. Tas izskatījās pēc veca troļļa - krunku krunkām klāto ģīmi rotāja liels, galā strupi nopaļots deguns ar lielām nāsīm, bet pakausi un deniņus rotāja kupls sirmu matu ērkulis, zodu klāja tikpat sirma un kupla bārdele, vēl vairāk izceldama viltīgi viszinošo smīnu viņa sejā. Mugurā viņam bija kaut kas līdzīgs pogājamam kombinezonam, kuru izspīlēja izgāztais vēders, bet lielās pēdas bija basas, troļļiem jau kurpes nevajadzēja.

(IMG:http://dragonmoon.ca/main/images/116_troll_beard-100x100.jpg)

Vai Dmitrijam likās, vai arī tiešām trollis nupat pateica: — Jā, tur nu es beidzot varēt' tev piekāpties.

Sāra. Sākumā viņai nācās izlauzties caur krūmiem, kas kā par brīnumu izdevās visai viegli, it kā zari paši izlaistu viņu cauri. Pēc tiem priekšā pavērās klajums ar resniem, veciem kokiem, starp kuriem kā par brīnumu neauga nekādi krūmi un zemi sedza vien zāle un pērnās lapas.