![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 ![]() |
Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams. Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju. Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi! Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.11.04 Kur: Pa ceļam... ![]() |
Amandai aiz pārsteiguma mute palika vaļā. Sāka uzmākties panika... Viņa pieķērās tējas krūzei ciešāk, un drošību meklējot, izdzēra to tukšu. Tā! Redz...nu varu to ielikt somā viņa attapusies atviegloti uzelpoja, ja vēl varētu to mapi iestūķēt turpat Viņa notupās, nolika somu zemē un stūķēja mapi iekšā. Izdevās! Urrā! viņa priecīga iesaucās.
Piecēlusies atkal kājās, viņa sāka vērot apkārtni. Tā...trīs ceļi... kur lai dodas? Nekas, intuīcija pateiks priekšā. Kas būs, tas būs un aiztaisījusi acis, viņa spēra pirmo soli nezināmajā. Aizsoļojusi gabaliņu pa taciņu, Amanda sadzirdēja tā puiša balsi, kas viņai bija iepaticies. Viņš arī taisījās doties pa to pašu ceļu. Bet meitene aizgainīja visas domas romantiska vari būt vēlāk, viņa sev sacīja, tagad ir jāuzmanās. Sažmiegusi somiņu pie sevis ciešāk, platām acīm, Amanda lēni un uzmanīgi soļoja uz priekšu. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2025 07:45 |