Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Roviela]

Endrjū neko tādu nebija gaidījis, un tagad iesvilpās aiz pārsteiguma. Viņam tas sanāca ļoti melodiski, itin kā viņš būtu trenējies putnu balsu atdarināšanā. Nebūtu brīnums, ja tagad šurp lidotu bariņš putneļu, kas gribētu noskaidrot, kas te tāds par jaunu iemītnieku.
- Tātad izāzēšana! Pasaka par Ērkšķrozīti, mjā... - viņš līksmi noteica. Pagaidām citu nelaimju, kā mēģinot rāpties pāri dzeloņplūmēm saplēst drēbes un pašam saskrāpēties līdz asinīm, te nemanīja. Re, re! Viens jau izmēģina tieši šo variantu. Endrjū tam sekot negrasījās. Savādi jau bija tāpat - tīrās burvestības, jo notikušo savādāk nosaukt nevarēja.
Puisis līdzjūtīgi noskatīja meiteņu kājas (pie reizes pamanot to kārdinošos izliekumus un slaidumu), it īpaši tās, kas tērptas augstpapēžu kurpēs:
- Godātās, es ceru, ka jums līdzi ir piemērotāki apavi šādai pastaigai.

Tad viņš nostājās, un sāka prātot, pa kuru taciņu iet vispirms. "Pa labi iesi, nokautam tapt, pa kreisi iesi, nabagam tapt, taisni iesi..." kas bija ar taisni iešanu? viņš īsti neatcerējās to pasaku... Ā! zirgu noēdīs. Bet zirga nav. Nu labi, diezin vai te ir tiešs pasakas pārlikums, tā kā galīgi nav zināms, kurp iet vispirms.

Endrjū pagriezās un tuvākajā dzeloņplūmē, tajā, kas nupat aizsedza vietu, kur nesen bija vārtiņi, sasēja zarus mezglā. Tad padomāja, un pielasīja pilnas kabatas ar negatavām plūmēm.

- Labi, es dodos, - puisis noteica, - sākšu ar kreiso celiņu. Vai kāds nāk man līdzi?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.10.2008 15:35