Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi |
07.10.2008 14:01
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 |
Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams. Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju. Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi! Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai. |
|
|
14.10.2008 15:15
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
OOC: Pieņemšu, ka Pūķēna Sāras (ceru, ka tu neļaunosies) tēls paklausīgi izdarīja, ko vēlējušies GM, tā kā visi pārējie rātni (fjū) sagājuši dārzā... un turpināsim
Labi, ka Dmitrijs bija uzlicis savas saulesbrilles, jo dārzā iegājušos apžilbināja rīta saule, kas tikko bija pabāzusies virs koku galotnēm. Aiz muguras varēja dzirdēt sievietes balsi: Lai Jums veicās! Gaidīsim ārā. Paskototies atpakaļ varēja redzēt jaunu sievieti sulaiņa livrejā, kura pēc sejas mats matā atgādināja Efiju. Sejā viņai rotājās uzmundrinošs smaids un vaigos vīdēja bedrītes, padarot viņu ļoti simpātisku. Un tas arī bija viss, jo nākamajā brīdī sieviete aiztaisīja vārtiņus. Vēl pēc brīža tie pazuda aiz dzeloņplūmju zariem, kas sakļāvās it kā vienmēr tur būtu tā auguši un vārtiņu tur nebūtu bijis. Tieši tā, dzeloņplūmes, tās auga glītā rindā uz abām pusēm no vārtiņiem, iezīmējot dārza robežu. To zaros rēgojās zaļas vēl nenogatavojušās plūmes. No vārtiņiem aizstiepās trīs apsūnojušām akmens plāksnēm klāti celiņi viens uz priekšu, vezdams dziļāk dārzā, viens pa labi un otrs pa kreisi gar dzeloņplūmēm. Dārzs vairāk atgādināja vecu nekoptu un aizaugušu parku starp veciem lieliem kokiem zēla un plauka dažādi krūmi. Un visur skanēja dzīvespriecīgas putnu balsis vēstot par dienas sākumu. Un gaisā jautās spirgta svaiga smarža, gluži kā mežā. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2024 17:53 |