![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 ![]() |
Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams. Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju. Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi! Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.11.04 Kur: Pa ceļam... ![]() |
Tā arī nesagaidījusi no sulaiņa, kad viņš pienāks, lai paņemtu krūzi, Amanda trīcošām rokām centās salikt somā savus mūžīgos pavadoņus - sarkano blociņu un sarkano pildspalvu. Viņai bija bail, ka tā vēl līdz galam neizdzertā tēja izlīs un aplies skaisto dīvānu vai grīdu. Un tādā gadījumā man to darbu tiešām nedabūt
Kaut kā salikusi visu somā, viņa to uzlika plecā, mapi ar papīriem pasita padusē, lai var krūzi nest ar abām rokām, un devās līdzi sulainim. Cik viņš stīvs...nu gluži kā mietu norijis...ak vai... Amandai no lūpām izlauzās mazs spurciens. Soli pa solim sekojot, viņa centās aptvert visu apkārt esošo ainu. Nonākusi līdz durvīm, meitene salecās aiz pārsteiguma. Tur stāvēja kāds jauns vīrietis, šķiet, arī kandidāts. Bet viņš izskatījās pašpārliecināts, bet tomēr draudzīgāks, nekā tas, kurš bija ieradies pirms Amandas. Hmm....nice... smukiņš...un viņa nosarka. Nodūrusi skatienu, viņa pagāja puisim garām un tikai tad pacēla acis...lai redzētu, ka sulainis viņus ieved tādā skaistumā, kas nav prātam aptverams. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2025 07:48 |