![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 ![]() |
Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams. Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju. Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi! Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis ![]() |
Ar lielāko prieku, Efijas jaunkundz! noteica sulainis, visi varēja nojaust šķietami tēvišķo prieku un lepnumu par to, ka viņš pazīst šādu personu.
Paklanījies Efijai, sulainis ierunājās: Cienījamie kandidāti, lūdzu, sekojiet man! Taisns kā mietu norijis, viņš devās uz durvīm aiz trepēm, garām Endrjū, pa ceļam apstādamies un paskatīdamies uz viņu: Labdien, Jūs arī, kungs. Tālāk sulainis devās jau pa to pašu gaiteni, pa celiņu, virs kura stiepās lapene, līdz metāla vārtiņiem, kura metāla rotājumi atgādināja filigrāni veidotus ziedus, kas likās kā dzīvi. Abpus vārtiņiem stiepās metāla pīķu sēta, kuru arī no ārpuses apvija un ieskāva vīteņaugi lielām lapām, kas aizsedza skatu uz dārzu. Sulainis atvēra vārtiņus un nostājās malā, ļaudams pārvaldnieka amata kārotājiem ieiet pa tiem dārzā. Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.10.2008 10:24 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2025 07:41 |