Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[essy]

Amanda nopētīja sulaini. Vispār tā neko...ideāls tēls manam romānam "Saulrieta jūra", viņa nosmaidīja, Labdien arī Jums, ser! Pati nesaprotot, kāpēc, uztaisījusi kniksi, sažņaugusi rokās mapi, lai tā atkal neizjūk, Amanda devās iekšā. Ātri uzmetusi skatienu skaistajiem dīvāniem, viņa izvēlējās to dzelteno, kas labi izcēla viņas tērpa skaistās krāsas.
Paldies par piedāvājumu, man lūdzu zaļo citrusaugļu tēju, ja jums ir, meitene klusi trīcošā balsī noteica. Tikai pēc tam viņa pamanīja, ka abas ar Trēlu nav vienīgās telpā. Lai arī tie, šķiet, bija tādi paši darba meklētāji, kā viņa, Amanda tomēr saprata - jāsaveicinās. Ieaudzinātā pieklājība to lika. Labdien, viņa uzsmaidīja abiem svešajiem.
Izvilkusi mazu sarkanu blociņu un tikpat sarkanu pildspalvu ar sirsniņu galā, Amanda sāka ātri pierakstīt galvā esošās idejas un turklāt smaidīja arvien platāk un platāk.