Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Massacre]

"Labdien." Sāra vienkārši sasveicinājās, neuzkrītosi noskatīdama sulaini un droši ienākdama pa durvīm.
"Paldies." bet pirms apsēsties uz viena no norādītajiem dīvāniņiem, viņa sākumā apskatīja interjeru, droši pieiedama katrei interesējošai lietai klāt, caurskatīdama to sīkumos, bet nepieskaroties. Kad šī apskate bija veikta, Sāra apsēdās dīvāniņa malā, atspieda galvu eleganti vienā rokā un gaidīja saimnieces labpatiku pieņemt vakances pretendentu, protu, viņu pašu. Viņa bija izslāpusi, bet nuzdrošinājās izvilkt parasto plastmasas pudelīti no somas šādā vietā, tāpēc viņa minēja Interesanti vai šis, kā kartīgs sulainis piedāvās atnest kaut ko dzeramu?