Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Juliette]

Šajā svētdienas agrajā rītā varbūt bija kāds, kuru uztrauca kaimiņu labklājība, bet tas noteikti nebija Dmitrijs Lapsa, kuru deviņos un trīsdesmit minūtēs piecēla viņa modinātājs - no 8 kanālu stereo iekārtas aurojošais "Sweet home Alabama". No milzīgās metāla gultas, kas izskatījās kā pēc sprādziena segu veikalā, izkārpījās divas plikas pēdas un rūcoša, pamatīgi sapinkāta galva.
Ir vēl agrs. Pametis skatu uz pulksteni, viņš nodomāja, un ļāva galvai atkrist atpakaļ gultā. Tomēr skaļā mūzika neļāva viņam aizmigt, pēdas kustējās rītmā, un piepildīja vīrieti ar dzīvesprieku. Dmitrijs burtiski izvēlās ārā no gultas, četrrāpus uz zemes izstaipoties. Par savas migas saklāšanu viņam nebija nekādas daļas - kad nākamreiz atvilks kādu beibi uz mājām, liks šai izdarīt pienākumu. Ar smieklīgi dejīgām kustībām, Lapsa iegāja atsevišķajā, nelielajā virtuvē, un ieslēdza espreso automātu.
Sweet home Alabama, viņš dziedāja, Where the skies are so blue. Sweet home Alabama, lord, I'm coming home to you. Dmitrijs nebija izcils dziedonis, tomēr par sliktu viņu nenosauksi. Jau pēc mirkļa viņa mute bija aizbāzta ar zobu birsti, tikai gurni šūpojās ritmā, kas bija sācis skanēt no jauna.
Atgriežoties virtuvē, puisis nogrieza skaļumu un ieslēdza radio. Lēni baudīt kafiju nebija šī vīrieša stilā - stiprais espreso pazuda kā nebijis, bet Dmitrijs jau ģērbās, lai dotos uz norunāto tikšanos. Izvēle krita par labu šauriem, tumši ziliem džinsiem un dabīgā zīda kreklam - pelēcīgi sudrabotā krāsā. Viņa melnie mati kaut kādā neticamā kārtā jau paši bija nogludinājušies, un krita pār muguru. Melno armijas zābaku aizšņorēšana prasīja no viņa septiņas minūtes, un secinājis, ka ārā ir saulaina diena, - uzlika uz acīm aviator-tipa saulesbrilles, paķēra savas automašīnas atslēgas, devās pretī nezināmajam. Bet tas jau to visu padara tikai interesantu, vai ne?
Lapsas melnais volvo šiki slīdēja cauri daļēji tukšajām ielām, bet viegli uzbudinātie nervi lika pirkstiem bungāt pa mašīnas stūri līdzi skanošajai mūzikai. Sākumā viņam bija jāiegriežas birojā, jānosūta klientam vīzija par dažiem kafejnīcas interjera variantiem, un tad viņš dotos uz muižu.
Trīs minūtes pēc vieniem, uz grantētā iebraucamā ceļa uzbrauca melnais auto. Novietojis to blakus pārējām, viņš izkāpa ārā un, neatskatoties aizslēdzis to, devās uz muižas ieejas pusi, kur pirms viņa jau bija ieradies kāds zaķis, kuru ātri vien pirms viņa jau ieaicināja mājā.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 07.10.2008 20:51