Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Massacre]

Modinātājs pamodināja Sāru. Tiesa gan sapnī, nevis īstenībā, jo realitātē modinātāju viņa nemaz nebija uzlikusi. Seši no rīta. Nemaz nebija slikti. Sārai patika agri pamosties un vērot pilsētu mostamies no sava dzīvokļa, kas atradās bēniņos pilsētas centrā, terases. Pirms tam viņa iegāja dušā, kamēr vārījās kafija. Sagatavojusi sev vieglas brokastis, Sāra baudīja pagaidām vēso rītu vienā halātiņā, baudot skatu pāri jumtiem. Miers, klusums un nestaidzīga vērošana
Pulksten astoņos viņa bija uzvilkusi savu gaiši zilo kostīmu, tas ir, klasiskus svārkus līdz celim, tādas pašas krāsas žaketīti un baltu bezpiedurkņu blūzi, oranži zeltītu stikla pērlīšu kaklarotu un tādus pašus auskarus. Arī klasiskās augstpapēžu kurpes viņai bija tādā pašā krāsā kā kostīms. Mati no priekšas bija saņemti uz pakausi ar skaistu sprādzi, aizmugurējos matus atstājot brīvus. Viņas vienkāršajā somiņā (un tā bija pietiekami liela, lai satilpinatu tajā dokumentu mapi), kas bija parasta un izšūta lina izstrādājums, kas mākslinieciskai acij varbūt būtu paticis savienojumā ar viņas kostīmu, nevērīgi bija iemestas vieglas skriešanai domātas botas, gadījumam, ja pa muižas apkārtni būs kārtīgi jāiztaigājas un jaiepazīstas (kaut arī viņai tā bija diezgan labi pazīstama).
Baltais Mercedes ieripoja muižas teritorijā ap pulkstens vieniem, atstājot to tur, kur tai bija vieta. Sāra izkāpa no mašīnas, un brīvi iztaipījusies, ar somu vienā rokā, devās pie durvīm, pa ceļam ar smaidu nopētīdama to kā viss izskatās. Lēni un ar baudu ieelpojusi un izelpojusi svaigo muižas gaisu, viņa paraustīja aukliņu, nostājusies tā, lai varētu lūkoties uz muižas darzu un durvīm.