Vai var pierast pie mīlestības? Opcijas

[Mesje Paulig]

Un, ziniet, mīlestība ir vienīgais pie kā nevar pierast.
/Ojārs Vācietis /

Nu tā sakot filozofiski via nefilozofiski, bet nu apspriežam so tēmu, kas un kā...

Ko viņš ar to domājis? Kā tas būtu mums jasaprot?

Jautājums: Vai pie mīlestības var pierast?

[aF: Lūgums pārējiem nespamot! Privātās lietas jākārto caur PM`u.]

Šo rakstu rediģēja aFēra: 13.12.2006 08:55

[Nakts karaliene]

Tas viss tiešām ir atkarīgs no tā, kā mēs katrs nodefinējam, kas ir mīlestība.
Bet no bioloģiskā viedokļa... Kad mēs satiekam kādu cilveku un iemīlamies viņā, tad mūsu organismā notiek dažādas reakcijas un izstrādājas dažādi hormoni, kas mūsos rada šo iemīlēšanās sajūtu. Šis hormonu daudzums pēc 3-5 mēnešiem strauji samazinās un tad daudzi izsķiras, jo "nav vairs tās uguntiņas, kas mūs vienoja". Fiziologiski hormoni vispār pietiek, lai noturētos kopā, apmēram 2 gadus. Tad cilvēkam kā jau dzīvniekam ir nepieciešami jauni impulsi no ārpuses.
Var pierast pie šiem hormoniem un brīnišķīgās iemīlēšanās sajūtas. Tad sanak, ka cilveks ik pēc kādiem 4 mēnešiem maina savu dzīvesbiedru.
Var izveidoties vienkārši pieradums tadā ziņā, ka cilveki sadzīviski ir kļuvusi atkarīgi viens no otra. Bieži vien šajā gadījumā ir iesaistīts bērns.
Protams ir ideālais variants, kad cilveks pārkāpj sev un nav vairs tikai dzīvnieks un attiecībās ir ienākusi šī agape. Tad arī attiecībās neparādīsies pieradums, jo patiesībā abi cilveki ir pilnīgi brīvi un var darīt ko vien vēlas. Tādā gadījumā netiek mīlēts kāds konkrēts cilvēks, bet mīlestība tāda kā vispārējā pasaules uztvere, kad ar visu tiek dzīvots harmonijā. Šobrīd ir ļoti maz cilveku, kas spēj šādi mīlēt un liekas utopija, ka visa pasaule varētu nonākt šādā stāvoklī, bet es ticu, ka tas ir iespējams, lai ari tālā, tālā nākotnē.