"Harija Potera" priekšstāsts Opcijas

[Elony]

Džoanna Roulinga ir uzrakstījusi īsu — apmēram 800 vārdu garu — priekšstāstu grāmatu sērijai par Hariju Poteru. No abām pusēm ar roku aprakstītā A5 izmēra kartīte kopā ar 12 citām populāru rakstnieku "Kāds ir tavs stāsts?" stāstu kartītēm tiks pārdota Lielbritānijas grāmatnīcu tīkla "Waterstone's" rīkotajā izsolē, no kuras iegūtie līdzekļi tiks ziedoti organizācijai English Pen, kas veicina literatūras izplatību visā pasaulē, un disleksijas ārstēšanas labdarības fondam Dyslexia Action.

Priekšstāstā darbojas Harija tēvs Džeimss un krusttēvs Siriuss apmēram 3 gadus, pirms piedzimst Harijs. Tajā figurēšot arī kāds policists. Roulinga saka: "Lai gan, apsēžoties un atsākot rakstīt, es patiešām sajutos kā atkarīgā, kas atgriežas pie veca netikuma, — vārdi bira ar pārsteidzošu vieglumu —, es negatavoju plašāku priekšstāstu. Patiešām: tieši tā es esmu arī uzrakstījusi apakšā uz pašas kartītes. Es vienkārši domāju, ka tas būtu labākais veids, kā sagādāt naudu diviem ārkārtīgi vērtīgiem labdarības fondiem."

Pēc tam, kad 10. jūnijā sakarā ar Nacionālo lasīšanas gadu Lielbritānijā organizētajā izsolē būs pārdotas oriģinālās kartītes, Waterstone's mājas lapā tās varēs izlasīt ikviens interesents. Vēlāk tiks publicēta arī grāmata-kartīšu kolekcija, kuru jau var pasūtīt Waterstone's mājas lapā par apm. 4,5 latiem (ne vairāk kā 2 grāmatas vienam cilvēkam). (Oficiālā Watersone's preses relīze.)

Šo rakstu rediģēja eyedam: 29.05.2008 22:08

[Viesis_The master of the Death_*]

Iesākšu arī tulkojumu ar kādu mazu gabaliņu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

"Ātrumu uzņēmušais motocikls aso stūra pagriezienu izņēma pa visu tumsu tik ātri, ka abi policisti, tam mašīnā pakaļdzenoties, nobļāvās "Wau" ! Seržants Fišers strauji nospieda bemzes pedāli ar savu milzu pēdu, domādams, ka puika, kas sēdēja aiz motocikla vadītāja, tūlīt noteikti nolidos tieši zem mašīnas riteņiem; tomēr motocikls izbrauca līkumu, nevienam uz tā sēdošajiem nenokrītot no sēdekļa, un izzuda šaurajā sānielā, nozibot sarkanajām aizmugures ugunīm.
"Mums viņi ir rokā" aizrautīgi sauca policists Andersons "Tur ir strupceļš !"

Tālu noliecoties pār stūri un krakšķot pārnesumiem, Fišers noskrāpēja pusi no krāsas mašīnas sānā, to smagi dzīdams, turpinot vajāšanu pa šauro ieliņu.

Tur mašīnas priekšējo lukturu gaismās sēdēja viņu medījums, beidzot nekustīgs pēc ceturtdaļstundas ilgas pakaļdzīšanās. Abi braucēji bija kā lamatās starp stāvu ķieģeļu sienu un policijas mašīnu, kas lēni, bezmaz līšus tiem tuvojās kā tāds ņurdošs plēsoņa ar spīdošām acīm.

Tur bija tik maz vietas starp mašīnas durvīm šaurās alejas sienām, ka Fišeram un Andersonam bija grūti no tās izkļūt. Un viņu cienīgumu stipri mazināja nepieciešamība tuvoties ļaundaru virzienā tikai sprīdi pa sprīdim kā krabjiem. Fišers vilka savu pamatīgo vēderu gar sienu, noraujot krekla pogas tai virzoties garām un visbeidzot nolaužot mašīnas sānu spoguli ar savu sēžamvietu.

"Nost no motocikla !" Viņš uzbļāva smīnošajiem jauniešiem, kas sēdēja un gozējās mirgojošo zilo uguņu gaismā, gluži vai izbaudot tās.

Viņi nokāpa kā pavēlēts, un beidzot atbrīvojies no nolauztā spoguļa, Fišers skatījās uz abiem. Viņi likās esam vēlajā tīņu vecumā. Viens no viņiem, kurš bija pie stūres, ar melniem gariem matiem ..."

[[uznāca miegs- turpinājums būs rīt ! Varbūt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ]]