![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.09.05 Kur: Nr.322. Labākās miniatūras autore ![]() |
Man radaas jautaajums - cik lielaa meeraa lasiitaaja viedokli iespaido ar lasiito darbu tieshi nesaistiitas lietas? Daudz ir naacies lasiit taadus veerteejumus kaa "stulba graamata, jo obligaatajaa literatuuraa". Manupraat, tas graamatu nepadara ne labaaku, ne sliktaaku (aizspriedums - obligataa literatuura = garlaiciiga, kaitinosha, neinteresanta u.tml.). Kaa domaajat juus? Vai tas ir aizspriedums vai nav? Un kaadi, juusupraat, ir visbiistamaakie aizspriedumi, veerteejot literatuuru?
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Sātana advokāts ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis ![]() |
Nekad man obligātā literatūra nav likusies kā kaut kas atbaidošs, tieši otrādi. Droši vien tāpēc, ka līdz apmēram devītajai klasei katru gadu obligātās literatūras sarakstā uzreiz varēju atķeksēt teju vai visas grāmatas kā izlasītas brīvprātīgi un pēc pašas vēlēšanās. Ja pagadījās uzzināt, ka, piemēram, "Dvēseļu putenis" kādreiz tālā nākotnē būs obligātā literatūra, ar prieku ķēros klāt; vasarās sporta nometnēs vienmēr izlasīju visu citu līdzpaņemto obligāto literatūru, tai skaitā gadus piecus vecāku cilvēku.
Pirmām kārtām tā ir attieksme, ar kādu sēsties pie kārtējās obligāti izlasāmās grāmatas. Dabiski, ka cilvēkam rodas pretestība pret visu uzspiesto. Otrām kārtām, visi cilvēki neizaug vienādi, taču mūsu burvīgā izglītības sistēma cenšas visus novienādot. Uzspiežot, ka tagad tev obligāti jāizlasa tas un tagad šitas, lielākajā daļā gadījumu iedzen tikai riebumu pret literatūras učeni, literatūras stundām, skolu, grāmatu lasīšanu kā tādu. Un pie vainas ir tikai nelaikā uzspiesta neīstā grāmatā. Neredzu nekā laba šobrīdējos reglamentos: tev ir jāizlasa šī grāmata tādā un tādā klasē, tas nekas, ka šī grāmata tev likās ārkārtīgi interesanta pirms gadiem trim un tad tu būtu ar prieku par to diskutējis, tas nekas, ka tev šī grāmat riebjas un šķiet garlaicīga, un tu līdz tai dabīgā ceļā nonāktu pēc gada, bet tagad vairs nenonāksi nekad, jo uz šo grāmatu paskatoties tev vemt gribas, plus vēl sižetu tu zini gluži labi un tas tevi vairs šajā grāmatā nespēj ieinteresēt. Es iedomājos šādu modeli: labi, ir atstātas dažas obligātās grāmatas, bet ne vairāk kā viena uz mācību gadu, varbūt pat kāda, kas katram skolēnam noteikta individuāli, eksistē ieteicamās literatūras saraksti, no kuriem katrs izvēlas, ko vēlas, ja nezina, ko izvēlēties, ir kāds, kurš aprunājoties ar skolēnu iesaka viņam kādu grāmatu, varbūt pat ne no šī saraksta. Labi, var jau būt, ka diskusijas par izlasītajām grāmatām veicina personības izaugsmi, lūdzu, tad, diskutē ar tiem cilvēkiem, kuri šo grāmatu nesen ir lasījuši, un kuriem ir ko teikt, un nevajag šādas debates reglamentēt ar "tu esi devītajā klasē, bet tu tikai septītajā, jums nebūs kopīgām literatūras stundām būt". Un vēl šādos sarakstos nevajag iekļaut Mērnieku laikus un tamlīdzīgi. Tos lai lasa tie, kas interesējas par literatūrvēsturi, skolēnam vulgaris tāda veida grāmatas nav vajadzīgas, ja nu iepazīt šo literatūrvēsturē nozīmīgo darbu ir tik ārkārtīgi nepieciešams, var pāris fragmentus likt palasīties. Šo rakstu rediģēja Roviela: 24.10.2008 22:28 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 13.05.2025 19:21 |