Babilona 6 "Jaunā cerība", [GM][PZP][sci-fi] Opcijas

[Seila]

1. aina
Visa zeme vēl klusu dusēja, kad pie dažām mājām apstājās dīvaina paskata būtnes, kuras nu nekādi nevarēja nosaukt par cilvēkiem. Nē nu iespējams, ka augums viņām bija cilvēcīgs, bet viss pārējais? Nē nekādā gadījumā. Drīzāk viņas atgādināja milzīgus skafandrus violetīgā krāsā, kuri kutējās kā ēnas. Klusu un vienmērīgi.
Bet nē. viņi nebija vieni. Starp viņiem bija kāds. ļoti līdzīgs cilvēkam. Nu jā ļoti līdzīgs, ja neskaita kaulu izaugumu uz viņa galvas un garu talāru, kurš vilkās pa zemi.
-Vai esat pārliecināti, ka tie ir īstie?
Cilvēkam līdzāigais apjautājās īsti nebūdams pārliecināts, ka saņems atbildi.
-Viss plūst un mainās.
Viens no viņa pavadoņiem klusā- šņācošā balsī noteica.
-Bet vai viņi ir īstie?
Pirmais nerimās.
-Laika tecējumam ir liela nozīme.
-Bet es gribu zināt vai tie patiešām ir viņi?
-Tikai visums var atbbildēt uz visiem jautājumiem...
Dīvainā kompānija pazuda mirdzošā kuģī, kurš pacēlies gaisā iegrima kosmosa dzīlē.

Kuģa izskats
(IMG:http://www.b5.ru/VEX/techpic/mvgun01.jpg)

2. aina
-Ko teica reindžeri?
-Kā vienmēr visu ko par kosmosu un visādām citādām lietām, bet neatbildēja uz galveno jautājumu vai viņi ir īstie....Vai sūtņi ir ieradušies?
Pēc stundas ierodas Alfas Centaura sūtnis un Vēl pēc stundas ieradīsies mūsu sūtnis no Menbāra.
Abas būtnes paklanījās viena otrai un aizgāja katra uz savu pusi

***
Babilonas 6 izskats
(IMG:http://www.b5.ru/VEX/location/b502.jpg)

Tea, Magdalēna Plea, Kali un Lanaels atjēdzās nelielā, bet omulīgi iekārtotā istabiņā.

[Massacre]

"Jā, spētu izdziedēt tavu brāli pilnībā, Tea. sievietei teica, saņemot uz īsu brīdi un paspiezot savās rokās, meitenes rokas.
Kad Lanels ierunājās, Kali viegli pasmaidīja, skatoties uz personu, kas bija ienākusi telpā.
"Es neesmu ne eņģelis, ne cilvēks. Tāpat arī viņš nav ne dēmons, ne cilvēks. Un viņam nav pret mums ļaunu nodomu."

Ieraugot, ka telpā parādās krēsli, Kali dziļi iekšā sajuta bailes, ka viņa ir zaudējusi savas spējas. Tāpēc viņa diskrēti, kā vienmēr cēlā un drošā, klusā un krustiņu šķindoņas pavadītā gaitā, piegāja klāt Drālam, palūkojoties viņam acīs un tieši pajautāja, norādot uz krēsliem:
"Vai es būtu zaudējusi savas spējas?"