Ugunsmēles Opcijas

[novemberunge]

Seibelkrākes Saules tempļa priesteriene Aurinko stāvēja tempļa puspavērtajās durvīs un ar bažīgu skatienu pētīja pamalē sadugušos negaisa mākoņus. Viņas vīrs, Mēness priesteris Kuu jau bija brīdinājis par gaidāmo vētru, taču jaunā meitene nekādi nespēja tam noticēt - visu dienu saule bija dāsni lējusi savus zelta starus pār pilsētu, gaiss, piebriedis smags ar tempļa puķu un ziedu smaržām, patīkami reibināja, un no austrumiem bija iegriezies maigs vējš. Bet tagad... Augšā pats debesu dievs kailām rokām stumdīja mākoņu grēdas, celdams tumšus cietokšņus, kuros dārdēja viņa varenās taures un bungas.
Aurinko acu priekšā noplaiksnīja šķelta zibens pātaga, un viņa pat nepaspēja noskaitīt līdz viens, kad tai sekoja varens pērkongrands. Skaidra lieta, - Seibelkrāke atradās tieši vētras acī, un tas nebūt nenozīmēja mieru. Vēl jo vairāk, Aurinko satraucās, ka viņai nepietiks spēka palīdzēt izmirkušajiem un nogurušajiem varoņiem, kad tie ieradīsies, jo visu dienu priesteriene bija gatavojusies gaidāmajiem vīna dieva svētkiem, rotājot tempļa zāles un gatavojot cienastu.

Kad pērkons nodunēja jau trešo reizi, viņa aizvēra durvis un nolēma pagaidīt iekšpusē, plašajā telpā, ko tikko bija izgreznojusi ar sarkanām rožu vītnēm un vīnogām, ko tieši šiem svētkiem no dienvidiem bija atveduši grāfienes sūtņi. Basās kājas klusi aiztecēja līdz tuvākajai marmora kolonnai pret kuru Aurinko atspiedās, atļaudamās smagi nopūsties.
Viņa bija pavisam jauniņa, mazāk kā divdesmit vasaras veca, augumā ļoti īsa un smalka kā bērns, taču sprigana un nevaldāma, gaiša gara pilna. Priesteriene daudz laik pavadīja tempļa dārzos, tādēļ gludā āda bija iedegusi siltā bronzas tonī, viņas mati bija saules gaismas pielieti - zeltaini kā kvieši tie sīksīkās sprogās krita Aurinko pār kailajiem pleciem un spožajām, zaļajām acīm. Tērpusies viņa bija vienkāršā smilšu krāsas priesteru tērpā, basām kājām. Katru viņas kustību pavadīja glāsmainas zvārgulīšu skaņas,- jaunekle bija piemirsusi novilkt ap kāju aplikto ķēdīti pēc ikrīta saules sveikšanas rituāla.

Ik pa brīdim tukšajā zālē atbalsojās negaisa troksnis un drīz vien priesteriene juta vēsumu un lietu kā nelūgtus viesus ieklīstam caur plašajiem, nestiklotajiem logiem un izmērcējam daļu bāli dzeltenās akmens grīdas. Citu reizi viņa būtu pasaukusi kādu no elementālistu skolotājiem, lai tie ar savām burvestībām aizklāj logus un neļauj lietum sabojāt viņas rotājumus, taču tagad meitenei bija svarīgāks uzdevums- viņai bija jāgaida varoņi. Ne tikai! Drīz vien bija jāierodas pašai grāfienei, taču nez vai lēdija šādā laikā grasījās kaut mazo pirkstiņu bāzt laukā no savas pils.

[novemberunge]

Pareģis pacēla vienu spuraino, biezo uzaci un uzlūkoja Laniduru.
-Ja tavs zobens ir uz pusi tik ass kā tava mēle, puis'! viņš klusi iekrekšķējās un atstūma šķīvi atpakaļ, acīmredzami zaudējis apetīti. -Bet jums nudien vajadzētu zināt, kas ir pašreizrējais karaministrs! Hāriu, protams, izbijušais akadēmijas profesors, melno pūķu speciālists, karatehnikas apguvis austrumos pie elfiem! Šogad viņam apritētu četrdesmitais gads valdīšanā - prasīgs vīrs, es teiktu, un neizmērojami bagāts Sarkanacainais, bet, kazi! Mūsu zemi viņš ciena un mīl. vecais vīrs vāvuļoja, nu jau ar skatienu pētīdams zāles griestus.
-Kam jums viņa stratēģija?! un tā jau bija tīrā neizpratne. Pareģa sejā bija redzams, ka Lanidurs viņu viegli aizkaitinājis, taču tas neliedza kaut kur zem varenbiezās un garās bārdas nozibēt greizam smaidam.

-Jā, jā, tev protams taisnība, dēls! pareģis strauji pārmetās pie elementālista un dedzīgi pamāja ar galvu tā, ka bārda un mati nokratījās līdzi. -Ja jautājiet manas domas, es uzskatu, ka viņu nav nolaupījuši ne tie Raumas mūdži, ne orki. Te kaut kas smird pēc iekšējām, politiskām nekārtībām.

Amedeo drīz tapa skaidrs, ka templis vienkārši ir aizsargāts, un telpa bloķē jebkādus sakarus ar garu pasauli. Toties tālāk, no dievu zāles plūda nepārprotama maģiskā aura, kurā, savukārt, saziņa ar citpasauli būtu ne tikai iespējama, bet arī pat ļoti veicināta.

Pareģis iesmējās.
-Dārgā dāma, mēs visi apzināmies, ka jaunkundze neiebildīs pa palīdzību, bet viņa varētu iebilst par traucējumu nestundā un šādā suņa laikā, kad mājās būtu jāuzņem vesels bars izmirkušu un negaidītu viesu.
Tiesa, ja jūs uzskatāt, ka tas ir tik steidzami.. viņš pārlaida zīmīgu skatienu pār pārējiem. -Mēs varam doties.