Ugunsmēles Opcijas

[novemberunge]

Seibelkrākes Saules tempļa priesteriene Aurinko stāvēja tempļa puspavērtajās durvīs un ar bažīgu skatienu pētīja pamalē sadugušos negaisa mākoņus. Viņas vīrs, Mēness priesteris Kuu jau bija brīdinājis par gaidāmo vētru, taču jaunā meitene nekādi nespēja tam noticēt - visu dienu saule bija dāsni lējusi savus zelta starus pār pilsētu, gaiss, piebriedis smags ar tempļa puķu un ziedu smaržām, patīkami reibināja, un no austrumiem bija iegriezies maigs vējš. Bet tagad... Augšā pats debesu dievs kailām rokām stumdīja mākoņu grēdas, celdams tumšus cietokšņus, kuros dārdēja viņa varenās taures un bungas.
Aurinko acu priekšā noplaiksnīja šķelta zibens pātaga, un viņa pat nepaspēja noskaitīt līdz viens, kad tai sekoja varens pērkongrands. Skaidra lieta, - Seibelkrāke atradās tieši vētras acī, un tas nebūt nenozīmēja mieru. Vēl jo vairāk, Aurinko satraucās, ka viņai nepietiks spēka palīdzēt izmirkušajiem un nogurušajiem varoņiem, kad tie ieradīsies, jo visu dienu priesteriene bija gatavojusies gaidāmajiem vīna dieva svētkiem, rotājot tempļa zāles un gatavojot cienastu.

Kad pērkons nodunēja jau trešo reizi, viņa aizvēra durvis un nolēma pagaidīt iekšpusē, plašajā telpā, ko tikko bija izgreznojusi ar sarkanām rožu vītnēm un vīnogām, ko tieši šiem svētkiem no dienvidiem bija atveduši grāfienes sūtņi. Basās kājas klusi aiztecēja līdz tuvākajai marmora kolonnai pret kuru Aurinko atspiedās, atļaudamās smagi nopūsties.
Viņa bija pavisam jauniņa, mazāk kā divdesmit vasaras veca, augumā ļoti īsa un smalka kā bērns, taču sprigana un nevaldāma, gaiša gara pilna. Priesteriene daudz laik pavadīja tempļa dārzos, tādēļ gludā āda bija iedegusi siltā bronzas tonī, viņas mati bija saules gaismas pielieti - zeltaini kā kvieši tie sīksīkās sprogās krita Aurinko pār kailajiem pleciem un spožajām, zaļajām acīm. Tērpusies viņa bija vienkāršā smilšu krāsas priesteru tērpā, basām kājām. Katru viņas kustību pavadīja glāsmainas zvārgulīšu skaņas,- jaunekle bija piemirsusi novilkt ap kāju aplikto ķēdīti pēc ikrīta saules sveikšanas rituāla.

Ik pa brīdim tukšajā zālē atbalsojās negaisa troksnis un drīz vien priesteriene juta vēsumu un lietu kā nelūgtus viesus ieklīstam caur plašajiem, nestiklotajiem logiem un izmērcējam daļu bāli dzeltenās akmens grīdas. Citu reizi viņa būtu pasaukusi kādu no elementālistu skolotājiem, lai tie ar savām burvestībām aizklāj logus un neļauj lietum sabojāt viņas rotājumus, taču tagad meitenei bija svarīgāks uzdevums- viņai bija jāgaida varoņi. Ne tikai! Drīz vien bija jāierodas pašai grāfienei, taču nez vai lēdija šādā laikā grasījās kaut mazo pirkstiņu bāzt laukā no savas pils.

[Miss Doherty]

Kad priesteriene aicināja visus sēsties pie galda, bet Amadeo devās uz zāli, Annea piedzīvoja vienu no tiem nepatīkamajiem brīžiem, kad nākas izvēlēties starp garīgām un materiālām lietām. No vienas puses - tas būtu pareizi, pieklājīgi, ļoti pārliecinoši un iespaidīgi, ja viņa dziļā ticības uzplūdā mestos pakaļ Amadeo un kristu ceļos, celtos, stieptos, dancotu un visādi citādi izrādītu savu sajūsminātību par iespēju pateikties, pievērsties un visādi citādi būt kontaktā ar dieviem, ar Sauli, bet - viņai gribējās ēst. Turklāt šeit viss izskatījās tik garšīgi. Nospriedusi, ka Saule īpaši neņems ļaunā viņas nepateicību, jo galu galā vēl jau nemaz nebija par ko pateikties, viņa sēdās pie galda, lai, kā sacīt jāsaka, mazliet iekostu - mazliet maizīti, mazliet vistiņu, kādu dārzenīti, o, tā maizīte... ar sēkliņām! un kas tā par gaļiņu? kad puncis jau bija krietni piekrāmēts, viņa attapās, cik atturīgi ēd citi un mazliet piebremzēja tempu kādā ēdamais pazuda viņas mutē un attiecīgi tālāk. Turklāt Amadeo bija uzsācis interesantu sarunu un Annea juta, ka nupat ir laiks pievērsties arī kam citam kā vien labumu baudīšanai.

Jūs aizvainojat priesterieni, pienācīgi nenovērtējot viņas sagādātās veltes.. Ko viņas māte vienmēr teica par Anneas lielo muti? Kaut kas par braukšanu un siāšanu un beigās nekas labs tur nesanāca. Lai paliek.

Troņa mantinieks? Anneas acis ieplētās, kad viņa uzlūkoja Laniduru Vai tik manas nāsis nesajūt sazvērestību? Jūs taču runājat kā nodevējs! Ilgu mūžu karalim un princim!