Par apziņas izmēriem Opcijas

[Dāvids]

Piemēram kaķiem un vaļiem apziņa esot lielāka kā cilvēkiem.

Šo rakstu rediģēja Dāvids: 31.12.2007 21:06

[Roviela]

Nu re! Izrādās, runa ir par jēdzienu Budismā. Un kāpēc uzreiz nevarēji to uzrakstīt, ko?
Es domāju (manuprāt - kā jebkurš parasts ikdienišķs cilvēks) - runa ir par pašu parastāko ikdienas skaidrojumu, vai vismaz parastu psiholoģijas definīciju, nevis reliģiskās filozofijas jēdzienu.
Par to es neko nezinu, un, manis pēc, pēc budistu domām vinjana var piemist, kam vien grib. Tā ir budistu darīšana (es neesmu budiste), kam viņi piedēvē to vai citu īpašību, jo tas ir ticības jautājums, nevis zinātnes. Cita ticība apgalvos kaut ko pilnīgi pretēju, un, manis pēc! lai viņi tā dara. Arī viņiem būs taisnība. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Ja kāds nespēj pats izdomāt pierādījumu Pitagora teorēmai, to viņam nevar pārmest. Ja kāds ir mācījies matemātiku, un nav spējis (savas vainas dēļ! bet es tādu cilvēku nepazīstu) izsekot līdzi pierādījumam/pierādījumiem (vienalga, kādam vai kuriem), ko viņam māca, tad viņam ē... saprāta ir pamaz, un, īstenībā, brīnums, ka viņš vispār iet skolā. Tikai tas viss nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka zinātniskie pierādījumi ir neatkarīgi no cilvēka spējām, bet atkarīgi no viņa zināšanām. Jebkurš, kam ir pietiekamas zināšanas, spēs izsekot viņa tā brīža limeņa teorēmu (vai kā cita) pierādījumiem. Yas ir mācīšanās process. BET! Tā var apgūt zināšanas, bet ne garīgo pieredzi vai jēdzienus. Tur tāda pieeja neder. Mācoties teorēmas nevienu brīdi nav janotic tam, ko tev māca, viss secīgi izriet no iepriekš apgūtā, un pavisam nav svarīgi, kāda ir tā cilvēka personība, kas doto lietu pierādīja pirmais. Un visi pierādījumi ir atkārtojami, neatkarīgi no tā, kurš cilvēks to dara.

Vārdu sakot, salīdzinājums ir nekorekts. Jo pierādījumam IR jābūt, ar apgalvojumu un ticību tā patiesumam nepietiek. Ja kāds ir dumjš un pierādījumu nesaprot, tad tas neapgāž teoriju, bet vēlreiz saku - pierādījumam IR jābūt, un tādam, kas nav atkarīgs no konkrēta cilvēka.

[Dāvids]

Nu re! Izrādās, runa ir par jēdzienu Budismā. Un kāpēc uzreiz nevarēji to uzrakstīt, ko?
Es domāju (manuprāt - kā jebkurš parasts ikdienišķs cilvēks) - runa ir par pašu parastāko ikdienas skaidrojumu, vai vismaz parastu psiholoģijas definīciju, nevis reliģiskās filozofijas jēdzienu.
Par to es neko nezinu, un, manis pēc, pēc budistu domām vinjana var piemist, kam vien grib. Tā ir budistu darīšana (es neesmu budiste), kam viņi piedēvē to vai citu īpašību, jo tas ir ticības jautājums, nevis zinātnes. Cita ticība apgalvos kaut ko pilnīgi pretēju, un, manis pēc! lai viņi tā dara. Arī viņiem būs taisnība. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Kāds skaidrojums kuram ir ikdienišķs un parasts atkarājas no cilvēka.

Ja kāds nespēj pats izdomāt pierādījumu Pitagora teorēmai, to viņam nevar pārmest. Ja kāds ir mācījies matemātiku, un nav spējis (savas vainas dēļ! bet es tādu cilvēku nepazīstu) izsekot līdzi pierādījumam/pierādījumiem (vienalga, kādam vai kuriem), ko viņam māca, tad viņam ē... saprāta ir pamaz, un, īstenībā, brīnums, ka viņš vispār iet skolā. Tikai tas viss nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka zinātniskie pierādījumi ir neatkarīgi no cilvēka spējām, bet atkarīgi no viņa zināšanām. Jebkurš, kam ir pietiekamas zināšanas, spēs izsekot viņa tā brīža limeņa teorēmu (vai kā cita) pierādījumiem. Yas ir mācīšanās process. BET! Tā var apgūt zināšanas, bet ne garīgo pieredzi vai jēdzienus. Tur tāda pieeja neder. Mācoties teorēmas nevienu brīdi nav janotic tam, ko tev māca, viss secīgi izriet no iepriekš apgūtā, un pavisam nav svarīgi, kāda ir tā cilvēka personība, kas doto lietu pierādīja pirmais. Un visi pierādījumi ir atkārtojami, neatkarīgi no tā, kurš cilvēks to dara.

Tad nepārmetīšu Tev, ka nesaproti.
Ne visi, kam būs pietiekamas "zināšanas" varēs izsekot teorēmas pierādījumam (jo viņiem iespējams prātiņa pietrūks, lai šīs zināšanas pielietotu). Starpc. cik esmu novērojis vairums cilvēku pieņem teorēmas par pareizām vēl pirms pasniedzējs paspējis pateikt vārda "teorēma" pēdējo zilbi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Vārdu sakot, salīdzinājums ir nekorekts. Jo pierādījumam IR jābūt, ar apgalvojumu un ticību tā patiesumam nepietiek. Ja kāds ir dumjš un pierādījumu nesaprot, tad tas neapgāž teoriju, bet vēlreiz saku - pierādījumam IR jābūt, un tādam, kas nav atkarīgs no konkrēta cilvēka.

Vai tad ieprekšējās rindkopas vārdos "ē... saprāta ir pamaz" neapgalvo pretējo?

[Roviela]

Kāds skaidrojums kuram ir ikdienišķs un parasts atkarājas no cilvēka.
Tad nepārmetīšu Tev, ka nesaproti.
Ne visi, kam būs pietiekamas "zināšanas" varēs izsekot teorēmas pierādījumam (jo viņiem iespējams prātiņa pietrūks, lai šīs zināšanas pielietotu). Starpc. cik esmu novērojis vairums cilvēku pieņem teorēmas par pareizām vēl pirms pasniedzējs paspējis pateikt vārda "teorēma" pēdējo zilbi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Vai tad ieprekšējās rindkopas vārdos "ē... saprāta ir pamaz" neapgalvo pretējo?

Es arī nespēju tev pārmest, ka tu neko nezini par zinātni, pierādījumiem un to, kas tas vispār ir (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tev noteikti nav ne mazāko dotību šajā sfērā, ja pat nespēj saprast, ko es rakstu. Zināma mana vaina, droši vien, arī, ka neprotu skaidrot.
Tu visu pieņem uz ticību, ko es nedaru nekad. Tu pierādījumus NEDOD, kā tad es tos varētu mēģināt saprast, ko? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Jā, pašus pirmsākumos visi cilvēki mācās visu ņemot uz ticību. Mammai, tēva, kaimiņiem, tantei un tā tālāk, jo visu uz savas ādas pārbaudīt nevar, un tā tas turpinās tik ilgi, kamēr cilvēks pieaug. Viens otrs sev atvieglo dzīvi visu turpinot ņemt uz ticību, bet tie, kas ir atveltīti ar zināmu daudzumu veselīgas skepses (lielākā cilvēces daļa, starp citu. Kurš nav pārbaudījis patiesību, ka liesma dedzina, ar savu pirkstu?), no viena brīža sāk visu vairāk vai mazāk pārbaudīt paši. Un viņi ir tie, kas virza uz priekšu zinātni, pārējie šai jomā nedod neko.
Visi, kam ir pietiekamas zināšanas, spēj izsekot kādam no pierādījuma veidiem. Te nav runa par kāda skolotāja neprasmi mācīt, vai par skolnieka slinkumu mācīties. Zinātnē un pierādījumos indivīdi NAV svarīgi. Bet ticībā un reliģijās - ir.

Starp citu, atgriežoties pie tēmas. Arī skatot vārdu "apziņa" budisma filozofijas jēdzienos (kas nekādi nav šī vārda pirmais un tiešais skaidrojums, bet gan ekscentriska ekstravagance, un nevienam nevar pārmest, ka viņš šo vārdu saprot savādāk), es nepiekrītu apgalvojumam, ka kaķiem un vaļiem ir lielāks apziņas izmērs. Pamatojums (pretējam Tu pamatojumu TĀ ARĪ NEIEDEVI (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ) - cilvēks ir tā būtnes piedzimšanas stadija, kura vienīgā var dzīves laikā nopelnīties kļūt par dievišķo (vai kā to budismā apzīmē), un kā tādai tai vienkārši pienākas pats lielākais iespējamais apziņas lielums no visām citām dzīvajām būtnēm.