Piemēram kaķiem un vaļiem apziņa esot lielāka kā cilvēkiem.

Šaubos! Tas Tev būs kārtīgi jāpamato ar kādiem nopietniem zinātniskiem pētījumiem. Bet tas neattiecas uz brīvu gribu. Nekādīgi. Ne vaļi, ne kaķi nav darījuši cilvēkiem zināmu, ka viņi būtu izdomājuši mēģināt atbildēt uz šo jautājumu.

Apziņas lielums, diemžēl, nav ekvivalents smadzeņu apmēram.

Nju tad atrodi nopietnus zinātniskus pētījumus par pretējo.

Neblēņojies! Zinātnē NAV jāpierāda kaut kā neesamība, toties tiem, kas kaut ko apgalvo, šī apgalvojuma patiesums gan ir jāpierāda. Pārējais top uzskatīts par neesošu, hipotētisku, apšaubāmu, varbūtīgu un visos citos tamlīdzīgos vārdos nosaucamu. Bet ne par patiesu.
Tātad - gādā pierādījumus tas, kurš saka, ka tā IR. Es domāju šo apgalvojumu - "kaķiem un vaļiem apziņa esot lielāka kā cilvēkiem". To teici Tu. Tu arī gādā pierādījumus, ka tā patiešām arī ir. Mani empīriskie novērojumi saka, ka tā nav.

Tieši tā! Tu noliedz manu apgalvojumu - apgalvo, ka kaķu un vaļu apziņas lielums ir mazāks vai vienāds ar cilvēku un nespēj to nepierādīt.

Nespēj nepierādīt = spēj pierādīt.

Don't feed the Troll!
Dāvid, lai skaidri saprotams - tas ir par Tevi. Tikai troļļi aizraujas ar nepierādāmu, no galvas izdomātu muļķību deklarēšanu un pēc tam spītīgu kasīšanos par tēmu, par kuru neko nezina
Sen neviens trollis te nebija rādījies, tagad zināsim, ka atkal viens ir - Dāvids!

Ar brīvo gribu tam nav nekāda sakara. Vai nu būtu tā vai šitā ar kaķiem un vaļiem.

Vai nezināt, ka likums nosaka, ka ir nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais?

Pašlaik vieglāk ir pierādīt vaļu apziņas mazākumu kā cilvēkiem, nekā pierādīt tās lielākumu.
Vaļu fiziskā samdzeņu masa ir lielāka kā cilvēka smadzenēm, bet tās uzbūve ir primitīvāka kā cilvēka smadzenes.
No visām struktūrām un veidojumiem, ko pašlaik pazīst cilvēks, vissarežģītākā lieta visumā ir cilvēka smadzenes.
Apziņa ir saistīta ar smadzenēm. Jo sarežģītākas smadzens, jo augstāka apziņa.
Tātad cilvēka apziņa > vaļa apziņa.

Tas ir pierādījums. Primitīvs, pseidozinātnisks, bet tomēr.
Dāvids var tagad mēģināt to apgāzt.

Un Tu uzskati, ka zini visu?!
Pieņemu, ka Tu Roviela pat nespētu pēc sajūtas sudrabu no svina atšķirt vai pieliekot roku pie TV ekrāna sajust vai tas ir ieslēgts, nerunājot par tādiem advancētiem skilliem, kā dvēseles vecuma, iemiesojumu skaita/pieredzes noteikšana u.tml...
Cilvēki, kas redz auras bieži apgalvo, ka kaķiem tās esot violetas (Tavai zināšanai vairumam cilvēku tās ir dubļainākās krāsās)...
Gan jau balējošie pretargumenti būs demagoģija, ka tie ir slimu cilvēku murgi... Njā... Palasot citas diskusijas par iesācēju OOBE mēģinājumiem domāju, ka šinī forumā būs... emm... ne tik noraidoša...

Kautvai pieņemot, ka OOBE pastāv varam secināt, ka smadzenes tomēr nav vienīgais "apziņas mājoklis" (šinī palīgteikumā ir galvenā šīs rindkopas doma)...

Var arī veikt šādu (primitīvāku un patiesībā uz nepareizu izpratni balstītu) domu gājienu:
Dažāda veida sačakarēšana (ķīmija, elektrība u.tml.) sevišķi neietekmē t.s. sarežģītību, vai ne? Bet tas bojā t.s. apziņu, vai ne?
Ja pret terminoloģiju nav iebildumu, tad sanāk ka apziņa ar smadzeņu sarežģītību tieši nekorelējas...

Nē, es tā neuzskatu! Un tieši tāpēc prasu veldzēties no Tavas gudrības avota jautājot - kāpēc Tu apgalvo, ka kaķiem un vaļiem ir lielāka apziņa nekā cilvēkam? (Man mājās ir 4 kaķi, visi pēc rakstura un saprāta spējām pilnīgi dažādi, un šī pieredze man apgalvo pretējo tam, ko saki Tu) Tu to spītīgi atsakies paskaidrot, pat avotus nenorādi, kur to dabūji, un vēl man uzbrauc par to, ka es atsakos to uzņemt par aksiomu! Nekorekti, Tev tā nešķiet? Es gribu zināt, bet Tu nepaskaidro, kas un kā. Kā lai to nosauc?
Es esmu matemātiķis, un man aksiomu ir maz. Man viss, ko uzzinu, ir teorēma, un tas nozīmē to, ka - pasaki apgalvojumu UN pierādi, ka tas tā tiešām ir. Apgalvojums no Tavas puses bija, pierādījuma nebija. Gribu pierādījumu, vismaz mājienu vai metodi, kādā pētīt un skatīties.
Manis pēc kaķiem var būt auras da jebkādā krāsā! Kāds tam sakars ar kaķu apziņas apjomu? Paskaidro, lūdzu.
Vēl viena lieta - definē, lūdzu, vārdu "apziņa". Tas ir, uzraksti, lūdzu, ko Tu ar to saproti, ne jau nez cik dziļu zinātni. Ja mēs katrs ar to saprotam kaut ko citu, tad vienoties, protams un dabiski, neizdosies.

Vēl es gribu zināt, kā tas saistās ar tēmu - brīvā griba.

Ar terminu "apziņas lielums" es domāju augstākā es garīgo pieredzi (nju re, rodas daudz jautājumu - kas ir augstākais es, kas ir garīgs un kas ir pieredze).
Kā es to zinu? Viena tante (patiesībā gan onkulis) teica, un man nav iemesla viņam neticēt (jeb ir iemesli ticēt), jo viņš praktiski nekad nav kļūdījies attiecībā uz pārbaudāmām lietām (loģiski/zinātniski domājot, varbūtība, ka viņš varētu kļūdīties attiecībā uz lietām, kas nav tik viegli pārbaudāmas, arī ir niecīga). Tādēļ (ka tā nav mana pieredze/atklājums) manā apgalvojumā arī ir vārds "esot", nevis "ir".
Par auru krāsām - paskaties praktiski jebkuru literatūru (ja nemaldos Rēriha grāmatnīcā tās ir diezgan daudz)...
Par zinātni un aksiomām - "zinātne ir reliģija, kura dogmas sauc par aksiomām", labākais, ka šo (tiesa precīzi vārds vārdā neatceros, bet doma ir par zinātni kā reliģiju) ir teicis zinātnieks (prof. A. Buiķis).

Kā tas saistīts ar brīvo gribu - tas apgāž Elony apgalvojumu (par dzīvniekiem, kā bioloģiskiem robotiem).

Vai ir kādi jautājumi?
(šis nu ir zinātnisks jautājums )

Nē, nē! Lūk, te jau ir tas sajaukums, kāpēc mēs nesaprotamies
Es ņemu definīciju no psiholoģijas. Apziņa neinteresējas par pagātni, tā neinteresējas par nākotni, tā ir tagadnes uztvere un reakcija uz tagadni, apjēga par tagad notiekošo. (tā nav definīcijas, bet pārstāsts maniem vārdiem).
Apziņa un bezapziņa (kādreiz dēvēta par zemapziņu). Divas kopā esošas lietas. Kāds ir pie apziņas, ja reaģē uz apkārt notiekošo. Vai saprot notiekošo? Nav teikts. Atcerēsies? Nav teikts.
Tas, ko Tu sauc par apziņas lielumu, ir pilnīgi kaut kas cits. Es tam vēlētos kādu garāku paskaidrojumu. Kāds "augstākais es"? Kas tas ir? Tam ir kāds sakars ar saprātu? Ar dvēselēm? Gariem? Ar ko? Un kā tādi jēdzieni, par kuriem parasti runā tikai saistībā ar cilvēku, cilvēka psihi, saprātu utt., ir saistīti ar kaķiem vai vaļiem? Kāpēc tieši ar viņiem? Kas to pierāda? Es saprotu, ka Tu esi pārliecināts, ka tā ir, bet, diemžēl, es nepazīstu to cilvēku, par kuru Tu runā, un tāpēc tāpat vien mani māc šaubas. Pamatojumu manam saprātam ir par maz. Nevaru iekārtot smadzeņu plauktiņā ar uzrakstiņu par šo tēmu, jo man tas nesaistās (lai neteiktu, ka ir pretrunā) ar manu pieredzi un iepriekšējām zināšanām. Saproti? Vispirms jālikvidē pretrunas, lai jauna ziņa iekārtotos manā pasaules uztveres ainā. Pagaidām ar Tavām dotajām ziņām nepietiek.

Auru krāsām nav te nekādas nozīmes! Tās nav saistītas ar apziņu, tās lielumu, līmeņiem, utt., bet vienīgi ar ķermeņa bioloģiski-ķīmisko stāvokli. Augiem arī ir auras, bet Tu taču neteiksi, ka tiem ir apziņa vai saprāts?

P.S. Buiķi es pazīstu personīgi Lūdzu, viņu nepiesaukt par autoritāti scientoloģijā. Viņš ir matemātiķis, kas aizrāvies ar šo un to, kas vairs ar matemātiku nav saistīts, un ir tikpat imaginārs kā punkta jēdziens ģeometrijā. Vēl jo vairāk nejauc iekšā aksiomas ne kā matemātiskus jēdzienus. Tas pats Buiķis Tev labi paskaidrotu, kas tas ir, un kas ir pierādījums. Vārdu sakot - iztiec, lūdzu, bez tā, ko tautā sauc par filozofēšanu, ja? Tā mēs neko nesarunāsim.
P.P.S. Man zinātne nav reliģija Vispār, nav jau arī. Ne šā, ne tā. Nekam zinātnes apgalvotam, atšķirībā no jebkuras reliģijas nav jātic uz vārda. Ko es arī nedaru. Neticu uz vārda un nejauki prasu pierādījumus.

Right...
Parasti, izbeidzoties argumentiem vairums cilvēku ķeras pie "terminoloģijas nesaskaņām"...

Par aurām - iesaku praktiski jebkuru literatūru par šo tēmu... Tanī būs rakstīts, ka pastāv vairāki "smalkie ķermeņi". Un augiem tie varētu būt nesalīdzināmi attīstītāki, kā piem. plastmasas karotītei.
Starp citu šāda literatūra, iespējams, Tev arī palīdzētu likvidēt pretrunas savās zināšanās(?) un atbildēt uz Tevi tik ļoti "interesējošajiem" jautājumiem...

Zinātne tomēr ir reliģija (jo balstās uz aksiomām, cenšoties izveidot uz tām balstītu teoriju sistēmu (kā tādu uz nezināmajiem balstītu vienādojumu sistēmu matemātikā, kurai pieliekot vēl kādu vienādojumu var gadīties visus nezināmos pārrēķināt))...
Varu uzdot Tev vienkāršu jautājumu - kā Tu saisti kvantu fiziku ar GRT (relativitātes teoriju)? Tās abas darbojas, bet kopā neiet... Kā tā?! (lūk atbildi, ja vari)

Arī pierādījumi mēdz būt maldinoši... Piemēram nesen izlasīju domu, ka vajagot sareizināt visus pirmskaitļus līdz kādam noteiktam skaitlim, tad pieskaitīt 1 un iegūsim jaunu pirmskaitli... Tas pat tika pasniegts kā pierādījums tam, ka pirmskaitļu ir bezgala daudz, jo lūk klāt esošajiem šādi var iegūt skaitli, kas nedalīsies ar nevienu no tiem...
Izklausās sakarīgi, bet šī metode tomēr ne vienmēr dod pirmskaitļus...

Dāvim ir problēma ar koncentrēšanos.
pavediena virsrakts - par apziņas lielumiem.
Vispirms - kā apziņas izmērs saistās ar auru? Tipa jo vairāk spēj domāt, jo vairāk izteiktāka aura.
Bet par aurām - tā ir tikai elektromagnētiskā izlāde no cilvēka smadzenēm, enkas vairāk.

Par kvantu fiziku un relativitātes teoriju - taisi jaunu pavedienu! Ne šajā pavedienā par to spriest.
Turies pie tēmas, kā pieklājas kārtīgam cilvēkam.

Nekas tamlīdzīgs, Dāvid
Prātīgi cilvēki sāk diskusiju ar to, ka noskaidro terminoloģiju. Citādi - kāda jēga muldēt katram par kaut ko citu, ka skaidri zināms, ka nesapratīsies, jo abi nerunā par vienu un to pašu?
Man toties izskatās, ka argumentu pietrūkst Tev. Vismaz es nevienu pašu argumentu dzirdējusi līdz šim neesmu, lai kā neprasītu, atvaino. Joprojām no tevis neesmu dzirdējusi neko, kas kaut tuvinātu mani diskusijas jautājuma atbildei. Nu, zini, tai - par kaķiem un vaļiem un to apziņas lielumu. Es savējo definīciju iedevu. Tu itin nemaz to neanalizē, neizcel savējās definicijas (kura ir neskaisra - es prasīju paskaidrojumu, Tu neiedevi) pārākumu, bet tikai nodarbojies ar tukšu demagoģiju, un neatbildi ne uz vienu jautājumu konkrēti. Tipisks trollis, piedod!

Šāda veida literatūra mani pagaidām ir tikai nostiprinājusi pārliecībā, ka tās ir vienas sasodītas pseidozinātniskas blēņas. Varētu padomāt, ka nav lasīts! Ir. Es neesmu lētticīga (tādas aizdomas man rodas par Tevi, piedod) un esmu racionāls skeptiķis, un neticu katram vārdam, kas kaut kur uzrakstīts. Pie tam, ja Tu pats labi pavērotu, tad šādi iterneta resursi maļās savā iekšējā vidē. Tie atsaucas viens un otru, un nekad - uz zinātni vai kaut ko, kas noliedz to, ko tie postulē. Tipiska pseidozinātnes pazīme, sen jau scientoloģijā aprakstīta un labi zināma. Šī literatūra vārās savā sulā bez sasaistes ar reālo ārpusi. Viss, kas nepatīk, viss, kas pretrunā - tiek atmests.

Tev ir kaut kāda nematemātiska izpratne par to, kas ir teorēma un kas ir pierādījums. Vēl jo vairāk - ja ir kaut viena reize, kad, kā pats saki, tāda metode nedod pirmskaitli, tad tāds sākuma apgalvojums ir aplams. Un viss. Nekas vairāk tur nav jānoskaidro. Tas ir pietiekami. No matemātiskās loģikas viedokļa - ja sākuma pieņēmums ir aplams, tad no tā var secināt visu, un kopumā tas būs patiesi. Tas ir, apgalvojums "ja 4 ir 5, tad debesis ir zaļas ar violetām pumpiņām" ir patiess. Tikai tāpēc, ka sākuma nosacījums ir aplams. Patiess kopumā, nevis patiess secinājums! Tāpēc Tavs minētais "ja pirmskaitļus var iegūt ar šo metodi, tad pirmskaitļu un bezgalīgi daudz", kopumā ir patiesi, bet itin neko nepasaka par "pirmskaitļu ir bezgalīgi daudz" patiesumu. Tas var būt patiesi, un var nebūt. Vārdu sakot - par pierādījumu te nevar būt ne runas.

Nedaudz iepriekš Tu runāji par cilvēku, kura teiktajam uzticies. No pierādījuma viedokļa tas ir pilnīgi garām! Mēs nedomāja, ka Pitagora teorēma ir patiesa tāpēc, ka to teica Pitagors, bet gan tāpēc, ka viņš uzrakstīja teorēmas pierādījumu tādu, kas vairs nav atkarīgs no viņa kā indivīda. Katrs, kam nav slinkums, var šo ceļu ar viņa metodi, vai kādu citu, atkārtot un pats pārliecināties, ka teorēma ir patiesa. Lūk, tātad - es prasu pierādījumus Taviem apgalvojumiem, bet tu saki, ka to teicis Pitagors. Ar to, vai zini, itin nemaz nepietiek.
Tikai es ļoti baidos, ka šinī gadījumā dot pierādījumu nemaz nav iespējams, jo tā ir ticības lieta Zinātnei vajag pierādījumus, nevis ticību. Tu esi noticējis bez pierādījumiem un tagad niknojies, ka citi netic Tev uz vārda.

Man šķiet, ka Tevi praktiski nekas nespētu tuvināt nekam garīgam.
Piemēru ar pirmskaitļiem minēju tikai tādēļ, lai ilustrētu cik grūti atšķirt maldīgi pierādītu teorēmu no patiešām pierādītas pareizas (protams, pieņemot, ka pietrūkst smadzeņu, lai iedziļinātos detaļās).
Par aurām - šķiet, ka jūs abas nezināt, ka ēteriskais un astrālais slānis nav vienīgie.
Par literatūru, definīcijām u.tml. - tieši literatūra, kurā bija minētas praktiskas metodes, kuras man pašam par brīnumu strādāja, lika man noticēt, ka tie nav vnk. slimu cilvēku murgi. Un kāda man būtu jēga Tev skaidrot to, ko Tu anyway pat negribi saprast? *
Vai Tavuprāt ir kāds veids, kā vispār pierādīt kaut ko nemateriālu? * Ja netici tam, ka bez 3D telpas, kas pakļauta konstantai laika ietekmei (Ņūtona/Lapera fizika) eksistē vēl kas cits (jo to taču nevar pierādīt, vai ne? *), tad dzīvo savu 3D dzīvīti, pieņem, ka brīvā griba ir tikai Tavas iedomas, saproti, ka viss ir pakļauts vienkāršām matemātiskām cēloņsakarībām (reizē ar tām determinismam) un nemēģini runāt par lietām, kuras ir ārpus Tavas saprašanas.
Konkrēti Pitagora teorēmu var pierādīt vairākos (laikam kādos 26) veidos, tie daži ar kuriem esmu saskāries paļāvās uz trigonometriskajām funkcijām. Pieņemsim, cilvēks vēlas pierādīt Pitagora teorēmu (šim cilvēkam jāspēj operēt ar trigonometriskajām funkcijām), pieņemsim, ka cilvēks to nevar, tad viņš nevar arī pierādīt šo teorēmu, taču tas nekādā ziņā neietekmē pašu teorēmu. Tu neesi ekstrasensīva, tātad Tu nevari veikt novērojumus ārpus šīs 3D pasaules (vai tas ietekmē manis izteiktā apgalvojuma pareizību? *).

* nav retorisks jautājums

Nu vot! Atkal izvairies no tiešas atbildes

Kāds sakars zinātnei ar garīgumu? Tās ir divas dažādas sfēras. Un viena otras metodes neizmanto.

Man par aurām bija pilnīgi cits jautājums - kāds sakars aurām ar apziņu? Kāpēc nedzirdu atbildi? Tu iebrauc kaut kādā spēlē at vārdiem un jēdzieniem, tos nemaz nepaskaidrojot. Es tiešām nespēju drebēt svētā bijībā, kad izdzirdu vārdu "aura" un nepainteresēties, kas ar šo jēdzienu konkrēti šajā gadījumā ir domāts.

Es gribu saprast. Tu negribi paskaidrot.

Man ir tāda pārliecīna, ka nekas nemateriāls vispār nepastāv. Viss ir materiāls, pareizāk sakot, ar materiālu pamatu. Lūk. Un lidz šim nav nācies pārliecināties par pretējo, bet es nesēžu savā būrītī un lasu viskautko, arī to, kas man nešķiet pareizi un kam nepiekrītu.
Šis, maigi sakot, jau ir apvainojums. Man izklausās, ka Tu nemaz nezini, kas ir determīnisms, un kāpēc tā ir muļķība, sen jau atmesta. Pasaule ir varbūtīga, un ar to pietiek, lai nekāds determīnisms nebūtu iespējams. Pasaulē pasaulē pastāv daudz lietu, kas vēl ir neizskaidrotas, un visas teorijas ir tikai teorijas, kas nozīmē, ka tās var tikt pārrevidētas, apgāztas un nomainītas ar citām, kas daudz labāk apraksta īstenību.

Tieši to es vēlējos no tevis panākt - parādi man teoriju, kas labāk apraksta īstenību, un es pievienošos sakot, ka, jā, tas strādā. Pagaidām pietiek ar jau esošajām, vismaz jomās, kur šīs teorijas tiek pielietotas. Eiklida ģeometrija ir plaknei, kā zināms, un nestrādā liektā telpā, tāpēc izmantot Eiklida ģeometriju liektā telpā ir mulķīgi. Bet tas neapgāža Eiklida ģeometriju. Tā ir laba tam, kam tā domāta.

Pitagora teorēmu var perādīt visvisādos veidos, bet lieta tā, ka nav svarīgi, ar kādu metodi to pierāda. Nezin cilvēks triginometriju - lai izvēlas veidu, kādu viņš zina.

Atgriežoties pie sarunas tēmas. Apgalvojums "kaķiem un vaļiem ir lielāka apziņa" joprojām ir neatbildēts, nepamatots un Tu pat nepasaki, kāpēc kāds tā ir teicis. Tikai uzbauc par garīgumu, aurām un vēl sazin ko, kam ar to nav nekāda sakara. Trollis, nudien!

Man šķiet, ka tālāk runāt nav jēgas, un nekādu sakarīgu atbildi no Tevis man nedabūt. Nāksies pašai internetā meklēt, kurš tips un kad ir teicis par kaut ko sakarā ar kaķiem un vaļiem, un savādāk kā psiholoģijā definējis apziņu un tās lielumu. Tu esi par slinku, lai to te uzrakstītu, vai arī nekas tāds nekur nav rakstīts, un tas ir pliks izdomājums, un strīds notiek principa pēc - atkāpties negribas.

Protams, ka esmu par slinku, lai te rakstītu kaut ko tiešām garu (patiesībā brīnos, ka esmu tik daudz jau sarakstījis)... Jo tāpat Tu netici, nekam nemateriālam (labi vismaz, ka atklāti pateici)...

Šī apziņas definīcija ir vistuvākā manējai no Wikipēdijā atrodamajām.

Un ko tad, ja cilvēks nav spējīgs veikt nevienu no iespējamajām metodēm Pitagora teorijas pierādīšanai? Vai tas padara šo teoriju par aplamu (ārpus šī cilvēka viedokļa)?

Nu re! Izrādās, runa ir par jēdzienu Budismā. Un kāpēc uzreiz nevarēji to uzrakstīt, ko?
Es domāju (manuprāt - kā jebkurš parasts ikdienišķs cilvēks) - runa ir par pašu parastāko ikdienas skaidrojumu, vai vismaz parastu psiholoģijas definīciju, nevis reliģiskās filozofijas jēdzienu.
Par to es neko nezinu, un, manis pēc, pēc budistu domām vinjana var piemist, kam vien grib. Tā ir budistu darīšana (es neesmu budiste), kam viņi piedēvē to vai citu īpašību, jo tas ir ticības jautājums, nevis zinātnes. Cita ticība apgalvos kaut ko pilnīgi pretēju, un, manis pēc! lai viņi tā dara. Arī viņiem būs taisnība.

Ja kāds nespēj pats izdomāt pierādījumu Pitagora teorēmai, to viņam nevar pārmest. Ja kāds ir mācījies matemātiku, un nav spējis (savas vainas dēļ! bet es tādu cilvēku nepazīstu) izsekot līdzi pierādījumam/pierādījumiem (vienalga, kādam vai kuriem), ko viņam māca, tad viņam ē... saprāta ir pamaz, un, īstenībā, brīnums, ka viņš vispār iet skolā. Tikai tas viss nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka zinātniskie pierādījumi ir neatkarīgi no cilvēka spējām, bet atkarīgi no viņa zināšanām. Jebkurš, kam ir pietiekamas zināšanas, spēs izsekot viņa tā brīža limeņa teorēmu (vai kā cita) pierādījumiem. Yas ir mācīšanās process. BET! Tā var apgūt zināšanas, bet ne garīgo pieredzi vai jēdzienus. Tur tāda pieeja neder. Mācoties teorēmas nevienu brīdi nav janotic tam, ko tev māca, viss secīgi izriet no iepriekš apgūtā, un pavisam nav svarīgi, kāda ir tā cilvēka personība, kas doto lietu pierādīja pirmais. Un visi pierādījumi ir atkārtojami, neatkarīgi no tā, kurš cilvēks to dara.

Vārdu sakot, salīdzinājums ir nekorekts. Jo pierādījumam IR jābūt, ar apgalvojumu un ticību tā patiesumam nepietiek. Ja kāds ir dumjš un pierādījumu nesaprot, tad tas neapgāž teoriju, bet vēlreiz saku - pierādījumam IR jābūt, un tādam, kas nav atkarīgs no konkrēta cilvēka.

Kāds skaidrojums kuram ir ikdienišķs un parasts atkarājas no cilvēka.


Tad nepārmetīšu Tev, ka nesaproti.
Ne visi, kam būs pietiekamas "zināšanas" varēs izsekot teorēmas pierādījumam (jo viņiem iespējams prātiņa pietrūks, lai šīs zināšanas pielietotu). Starpc. cik esmu novērojis vairums cilvēku pieņem teorēmas par pareizām vēl pirms pasniedzējs paspējis pateikt vārda "teorēma" pēdējo zilbi.


Vai tad ieprekšējās rindkopas vārdos "ē... saprāta ir pamaz" neapgalvo pretējo?

Tam ir savs pamats, jo, pēcāk tās pielietojot, izrādās, ka darbojas - attiecīgi ir pareizas ( un parasti nopietnās apmācības iestādēs pasniedzēji ne```` šķidru ).

Bet kas par to, tik un tā ir tādi, kuri iedziļinās arī skaidrojumā, lai kārtīgi izprastu lietas būtību.

Tikai mēs aizvien vairāk novirzamies no tēmas.

Vai viena otra nespēja koncentrēties uz tēmu norāda uz apziņas mazo izmēru?

Es arī nespēju tev pārmest, ka tu neko nezini par zinātni, pierādījumiem un to, kas tas vispār ir Tev noteikti nav ne mazāko dotību šajā sfērā, ja pat nespēj saprast, ko es rakstu. Zināma mana vaina, droši vien, arī, ka neprotu skaidrot.
Tu visu pieņem uz ticību, ko es nedaru nekad. Tu pierādījumus NEDOD, kā tad es tos varētu mēģināt saprast, ko?
Jā, pašus pirmsākumos visi cilvēki mācās visu ņemot uz ticību. Mammai, tēva, kaimiņiem, tantei un tā tālāk, jo visu uz savas ādas pārbaudīt nevar, un tā tas turpinās tik ilgi, kamēr cilvēks pieaug. Viens otrs sev atvieglo dzīvi visu turpinot ņemt uz ticību, bet tie, kas ir atveltīti ar zināmu daudzumu veselīgas skepses (lielākā cilvēces daļa, starp citu. Kurš nav pārbaudījis patiesību, ka liesma dedzina, ar savu pirkstu?), no viena brīža sāk visu vairāk vai mazāk pārbaudīt paši. Un viņi ir tie, kas virza uz priekšu zinātni, pārējie šai jomā nedod neko.
Visi, kam ir pietiekamas zināšanas, spēj izsekot kādam no pierādījuma veidiem. Te nav runa par kāda skolotāja neprasmi mācīt, vai par skolnieka slinkumu mācīties. Zinātnē un pierādījumos indivīdi NAV svarīgi. Bet ticībā un reliģijās - ir.

Starp citu, atgriežoties pie tēmas. Arī skatot vārdu "apziņa" budisma filozofijas jēdzienos (kas nekādi nav šī vārda pirmais un tiešais skaidrojums, bet gan ekscentriska ekstravagance, un nevienam nevar pārmest, ka viņš šo vārdu saprot savādāk), es nepiekrītu apgalvojumam, ka kaķiem un vaļiem ir lielāks apziņas izmērs. Pamatojums (pretējam Tu pamatojumu TĀ ARĪ NEIEDEVI ) - cilvēks ir tā būtnes piedzimšanas stadija, kura vienīgā var dzīves laikā nopelnīties kļūt par dievišķo (vai kā to budismā apzīmē), un kā tādai tai vienkārši pienākas pats lielākais iespējamais apziņas lielums no visām citām dzīvajām būtnēm.

kā mēra apziņu?

jau jau šiem dzīvniekiem apziņa būtu lielāka, nekā cilvēkam, tad jau šie dzīvnieki sen jau visu pasauli būtu apzinājuši un iepējams būtu gudrāki par cilvēiem.

vismaz pagaidām tas nav novērots.. es jau nesaku, ka tikai cilvēks ir pietiekami attīstīts, bet nu...

ja šiem dzīvniekiem ir liela apziņa, tad tā noteiti ir 100% savādāka nekā cilvēkiem un iet pilnīgi citā virzienā... to nez vai par apziņu tad varētu nosaukt...

@Roviela
Par ticību - tā tomēr ir vajadzīga (ja piemēram Tu pati nebūtu noticējusi tam, kurš Tevi iemācīja pazīt burtus, Tu pat nevarētu izlasīt to, ko rakstu). Par zinātnes objektīvismu - tā gluži nav, jo daudzu ģeniālu prātu idejas ir laikabiedru noraktas.
Kā es Tev varu pierādīt ko tādu, ko Tu nespēj uztvert?

@Denija
Domāju, ka apziņa ir pārāk sarežģīta, lai to varētu tā vienkārši izmērīt un nosaukt ciparu... Protams ir cilvēki, kas apgalvo, ka to var, izdomā mērvienības u.tml., bet man personīgi tas nešķiet pareizi, jo pieredze mēdz būt dažāda un kura ir svarīgāka (piemēram viens ir bijis imperators, kas neko daudz ārpus pils nav redzējis un tikai "lēmis", bet otrs "parasts zemnieks")...

Vienkārši! Kaut reizīti pamēģini to izdarīt. Tu to vēl darījis nemaz neesi Kā Tu zini, ka neuztveršu? Nezini! Jo neesi mēģinājis.
Ticība? Tu jauc ticību reliģiskā nozīmē ar to, par kuru es iepriekš rakstīju - to, kas ir sākotnēkās mācīšanās pamatu pamats, kas ir neatņemama cilvēka psihes sastāvdaļa. Tā, pirmā - bez tās var iztikt. No otrās, savukārt, gribēdams nevar tikt vaļā.
Ja Tu ar to domāji, ka man bija jānotic tieši Tev uz vārda par tiem apziņas izmēriem, tad, piedod! Tu man neesi tāda autoritāte, lai es Tev ticētu uz vārda.

Un atkal nav atbildes! Tas paliek smieklīgi, vai zini. Šoreiz Tu nevari teikt, ka es nebūtu savu noraidījumu par kaķu un vaļu apziņas izmēriem pamatojusi ar ideju no TAVA lauciņa, atbilstoši TAVAI norādītajai apziņas definīcijai. Bet Tu ko dari? Nē, nē, Tu jau neiesi paskaidrot, kur ir kļūda, nē, Tu žēlojies (pie tam mani ar to smagi apvainojot!), ka es tāpat nesapratīšot un nespēšot uztvert. Varu saderēt, ka Tu nespēj uzrakstīt ne pamatojumu, ne noraidījumu, jo vienkārši esi iespītējies kā mazs bērns, kuram norāda, ka viņš kaut kur kļūdījies, bet nē, šis spītīgi tikai maļ savu.
Trollis. Nekas vairāk neesi, diemžēl. Es Tev devu pietiekami laika vismaz KAUT KĀDU pamatojumu uzrakstīt, bet nekā!

ak, nevar izmērīt.
tad kā var salīdzināt lielumu neizmērāmām lietām?

Nejēdzīga diskusija un spams.
Pavediens slēgts.