![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Streipuļo ārā no Vepra galvas ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.07.04 Kur: Starp savām pasaulēm tukšumā Rakstnieks 2005 ![]() |
Sāksim ar postošanas sistēmu:
Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu). Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši. Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā: Paraugs: OOC: šādi lūdzami. To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu: Paraugs: -čau, kā iet?! viņa jautāja To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic: Paraugs: -tas nu gan ir viens- viņa nodomāja Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas. sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē. Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst. Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē. Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM. Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma. Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks. Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē. Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm. Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot: -Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība? Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba: -Nu vispār, jā... Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla. -Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies... Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem. -Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt! Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns: -Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis. Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda: -un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri. -Auč! Atskanēja no autobusa. -Varēji ātrāk pateikt! Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt. ---------------------------------------------------------------------------------------------- Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg) Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet. (IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg) Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Tulkotāji Pievienojās: 13.02.06 Kur: Dēļu laivā uz grīdas ![]() |
Stundu pirms izbraukšanas
Kasaubons sēdēja tuvējās kafejnīcas aplam oranžajā tualetē, telpā, kas nepārsneidza divus kvadrātmetru un pukojās pats uz sevi - Nu kamdēļ gan es vienmēr ierodos pirmais, nu kas man liek to darīt? Viņš arīdzen pārcilāja savas dīvainās piezīmes, lai pārliecinātos, ka pilnīgi nekas nav saputrots, ka tā ir gan diena, gan vieta, gan drīz jau arī būs laiks, kad izlīst no savas kalibana alas, bet tik un tā viņš nebeidza blenzt juceklīgajā lapiņu jūklī. Tad iebāza tās apjomīgā ādas somā, kas drīzāk piestāvētu simtgadīgai vecenai, nevis jaunajam jauneklim, vai varbūt meiteni, tas nebija visai veigli izsķirams, jo viņš tiklab izskatījās pēc pievilcīgas meitenes, kā zēna. Puisis hipnotizēja milzīgu, spīdīgi ultramarīna krāss modinātājpulksteni, kuru bija piesējis ar stiķi pie peldmēteļa kabatas, lai tas nepazustu (vecmamma viņu ne gluži literārā nozīmē novāktu, ja pazaudētu Mirandas tantes pulksteni), pēcāk to arī nobēdzināja kabatā un tā pietūka proporcionāli lielāka, tik ļoti, ka varēja padomāt, ka viņam ir audzējs. Pagāja pāris minūtes, bet nekas nenotika, ja nerēķina pārīti dīvainīšu, kas mēģināja ielauzties aizslēgatajās durvīs. Kasaubons sāka ķibināties ap īkšķu ienadzēm, tās lēnām sāka asiņot. - phi - izdvesa jauniņais burvis, un, zobus sakodis, mēģināja tualetes papīra rulli pārvērst par nagu knaiblītēm, lieki teikt,ka nekas tāds nenotika, tas pārvērtās par akvareļu papīra bloku. Pateicies debesīm, ka tas nepārvērtās sālstrauciņā (tādu viņam jau bija seši) un, ka tualetes papīru viņam nevajadzēs pēc tā pielietojamības, jo diezin vai akvareļu appīrs būtu tas ērtākais, viņš ar degošu iekāri atvēra bloku, lai uz tā vilktu nesakarīgu strīpiņu līnijas. - Vai es esmu ieradies pareizi? šņik šņik šņik ... pāra skaitilsi svītriņu bija uz papīra, un burvis atviegloti uzelpoja. - Vai es ko esmu aimirsis ko mājās? /nepāra skaitlis/ - Pie velna, bet ko? Strīpiņu metode, kā to sauca vecmamma, šeiten nelīdzētu, būtu jātaujā par katru nieku, ko varēja aizmirst steigā. Ai, ko niekus patiesībā viņš nevēlējas iet ārā no toaletes drošā patvēruma. Viņš vilcinājās, viņam nepatika ierasties primajam, bet tāds viņš bija teju vai vienmēr. - Vai es viņiem patikšu? / nepārs skaitlis/ - vai tiešām es viņiem nepatikšu? /nepāra skaitlis/ - Pie velna to visu! Viņš sadūšojās piecelties kājās, lai atkal apsēstos uz aizvērtā poda vāka, varēja taču vēl pagaidīt, pag kur viņš bija aizmetis zīmulis, vienīgo zīmuli (abgrauztu un truli notēstu). Nu kā tad, mājās bija palicis viņa penālis ar smalkajām pildspalvām, ar 0,38mm biezumu, tumpši pelēkzilas, tieši tādas, lai varētu rakstīt dzeju. Izdalījis no sevis vēl gūzmu ar lamuvārdiem, viņš izlēma iet uz norunāto tikšnās vietu. Puisis zilā peldmētelī, zem kura bija žakarda adījuma norvēģu stila džemperis, ar stāvapkakli, adīts raibum raibs, zemāk bija velveta bikses, tumši olīvzaļas un pāris nobristu zandaļu. Peldmēteļa kabata biaj pietūkusi no savādā kabatas pulksteņa, bet tai pat rokā saņemtā beizādas somas,kas izskatījās pēc pārauguša veco laiku naudasmaka, vēl vairāk sagāza zēnu uz vieniem sāniem. Tāds viņš izgāja ārā pa durvīm pretim savādaijai dienai... (piedodiet, ka tik gari, bet es cerēju mazliet ieapzīstināt ar savu dīvaino radījumu) Autobusā - L'Brīt !!! Nošņāca aizelsušais nometnes sebotājs, ar cīm pārlaisdams pāri atbraucējiem. Redzot sev pievērstus apkārtējo skatus, kurso jaucās aizturēti smiekliņi, viņš nosarka. Tas laikam bija stūlbās frizūras dēļ, viņš bija nesakitāmas reizes Mirandas tantei teicis, ka viņam NEPIESTĀV lokas līdz pleciem! - Te kaut kur ir brīvs? Šo rakstu rediģēja birokraac: 07.01.2008 23:49 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 09.06.2025 15:41 |