Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Massacre]

mājas

Mežs, tumsa, kārtīgs izsalkums, bet apziņa, ka vienīgais, kas var apmierināt viņa alkas ir kāds ļoti tuvs un ļoti dārgs cilvēks, smeldz pakrūtē...
Bija tipisks rīts un Roiss kā vienmēr grozījās gulta murgu vadīts. Viņa mamma stavēja pie gultas ar norūpējušos skatienu un dīvainā domām. Viņas dēls aizliedza palīdzēt, lai murgi naktīs pazustu, viņs vienmēr apgalvoja, ka iemācīsies to kontrolēt. Diemžēl pārāk ilgs laiks pagājis, tāpēc kā Maga Visvarenā sūtījums bija nākusi šī diezgan dīvainā nometne. Nopūtusies sieviete atgaiņāja domas, bija laiks modināt savu dēlu, laiks uzlikt maksu.
Meža tumsu pāršalca kaitinoša balss. Mamma. Lai arī kā viņš viņu cienīja, šī sieviete mēdza aizkaitināt, it īpaši viņas balss.
"Ko?"
Roiss norūca paskatījies uz māti, pēc brīža saraucot uzaci. Viņa izskatījās kā savādāk, Roiss nespēja un negribēja sev atzīt, ka lēmumos par vecākiem ir kļūdījies. Pēc brīža cieņu ieviesošā sejas izteiksme mātē pagaisa, it kā būtu atcerējusies, ka šī ir seja, ko rādīt nedrīkst. Bet bija jau par vēlu. Roiss pirmo reizi mūža negribēja pamest mājas.
"Tev jāgatavojas uz nometni." apbrīnojami cik īss mirklis dēlam bija vajadzīgs, lai izmanītu viedokli, bet viņa tomēr turpināja savā čalojošajā, kaitinošajā balsī.
"Es jau esmu gatavs, paldies. Vai tēvs mani aizvedīs līdz tam autobusam?"
"Protams."
Roiss pamāja ar galvu un devās uz dušu, pēc brīža atgriežoties istabā uz gultas stāvēja paplāte ar ēdienu. Pasmaidījis, viņš laimīgi notiesāja savas brokastis un apģērbās uzvelkot parastu baltu T-kreklu un melnas auduma bikses. Viņam piestavēja tik ļoti, ka šis vienkāršais apģērbs pat, varetu teikt, izskatījās elegants. Paņēmis somu, Roiss devās lejā.
Tēvs jau gaidīja lejā un ieraudzījis dēlu, pamāja ar galvu un devās uz mašīnu. Roiss saminstinājās un paskatījās uz māti, kas bija atnākusi viņu apavadīt.
"Izklaidējieties labi." viņš teica ar nelielu smīnu un no mammas tukšās kabatas izvilka zeltītu monētu. Viņs zināja, ka māte to novērtēs un sapratīs, jo Roisam nekad nebija paticis lietas padarīt par naudu.
Arī tēvu viņs pārsteidza, izmaksājot kafiju, kad viņi apstajās benzīntankā, un kopumā viņi šķīrās laimīgi. Tāda saliedētība ilgi nebija valdījusi šajā ģimenē.



autobusā


Roiss no tāluma bija novērojis strīdu, bet nebija dzirdējis ne vārda kaut no malas izskatījās pagalam interesanti un pamazām tuvojās autobusam; tēvs bija viņu izlaidis netālu, jo Roiss vēlējās paiet ar kājām.

"Sveicināti" viņš uzrunāja Nilu un pamatīgi nopētīja autobusu un pajautāja "Vai ar to mūs nogādās galapunktā?"

Šo rakstu rediģēja Massacre: 07.01.2008 19:18