![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.07.06 Kur: Meklē pusgarās zeķes zem krēsla. ![]() |
Un, ziniet, mīlestība ir vienīgais pie kā nevar pierast. /Ojārs Vācietis / Nu tā sakot filozofiski via nefilozofiski, bet nu apspriežam so tēmu, kas un kā... Ko viņš ar to domājis? Kā tas būtu mums jasaprot? Jautājums: Vai pie mīlestības var pierast? [aF: Lūgums pārējiem nespamot! Privātās lietas jākārto caur PM`u.] Šo rakstu rediģēja aFēra: 13.12.2006 08:55 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 10.08.05 ![]() |
Nē - pavisam noteikti, nē!
Jo tas, pie kā pierodam, ir cilvēks . Principā, tad, kad tu pierodi pie tā, ka , piemēram.. katrreiz, kad tu ierodies uz satikšanos, saņem ziedus, vai , ka Tavējais kavē tieši piecas minūtes.. sākumā, tas ir skaisti, interesanti, vēlāk - krīt uz nerviem. Tas ir pieradums pie cilvēka. Mēs baidāmies no noteikta cilvēka mīlestības izpausmju nemainīguma / pārliekā mainīguma. Jo mīlestība kā tāda nav ne aprakstāma, ne izjūtama, ja tai nav kur izpausties. Kā ķīmijā. Mīlestība + cilvēks = kaut kas, kam nav zināmas sekas. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 22.06.2025 06:50 |