Atlantīda, ko mēs zinām... Opcijas

[Northwatch]

Nu tad tā kā man te viens biedris ieteica te nu nāk pavediens par Atlantīdu.
Mana teorija ir tāda, ka Atlantīda pastāvēja. Ir ienākušas ziņas, ka kaut kur Atlantīdas okeānā ir atrastas kādas salas drupas (ko es domāju ka ir pamatīgs blefs, tur var būt jebkas) bet tas nu tā. Leģendas ir daudz, bet kā jau teica dižais Tolkīns thus the third age began, history became legend, legend became a myth, some things that should not have been forgotten were lost. For none now live who remember it.
Tad nu tā, viela pārdomām. It kā bija leģenda, ka dievi sadusmojušies uz atlantiešiem par to ka viņi sāka cīkstēties savā starpā, pierādīt kurš ir labāks un kurš sliktāks, lai gan pašā sākumā Atlantīda tika radīta kā miera zeme. Tad nu ņēma un apslīcināja visus. Izglābās daži, ar gaisa balonu. Ir atrasti zīmējumi (it kā) senajās inku vai acteku zemēs īsti nepateikšu, kur redzami ierodamies kaut kādā balonveidīgā ietaisē cilvēki ar gaišu ādas krāsu un kā jau daudzi zina tie tur - inki vai acteki - nebija ar gaišu ādas krāsu. Tas nu tā.
Otra lieta - Atlantīdai riņķī gāja septiņas zemes strēles, kuras savā starpā savienoja tilti, pašā vidū bija krāšņa pilsēta.
Viņi aizgāja bojā ne tikai tāpēc ka būtu dievus sadusmojuši. Viņi radīja ieročus no kristāliem. Maybe bij tāda lieta ka viņi ņemoties par daudz ar ieročiem radīja kaut ko atomnelabu un tā rezultātā sala tika noslaucīta no zemes virsas, bet tas būtu diezgan neiespējami, ņemot vērā ka kristāli nav nemaz tik spēcīgi. Nubet sazin arī kas par spēku un enerģiju tur ir. Ir atrasti daudzi kauli seno cilvēku, kuros radoiaktivitāte daudzreiz pārsniedz normas.
Labsi, tas pagaidām viss, ja ir kādas idejas rakstiet.

[Viesis_Jonatan_*]

Runājot par mistiku, atlantīdu u.c. tādām lietām . interesants ir sriāls pazudušie the lost, vai kā baltijas pirmais kanāls to tagad sauc, kad sāk rādīt trešo sezonu ,,izdzīvojušie''

Tie kas skatās zinā, ka uz tropiskas salas klaiņo polārlāči, atrodas high tech 80 gadu experimentāli slepenas organizācijas bunkuri, kas šauj elektromagnētisko pulsu, ja reizi 20 minūtēs nenospiež pogu. No salas nevar aizbraukt, bet noslēpumainie Citi to dara ar zemūdeni. Pa salu klaiņo slepkauniecisks dūmu mutulis. Supercrazy. Pat pēc trešās sezonas nekļūst skaidrāks kas tur notiek.

1 lv links uz pazudušo blogu http://lostpazudusielostpazudushielost.blogs.lv/

Un ja par atlantīdu.
Ja tagad kāda stihija pilnīgi iznīcinātu cilvēci no zemes virsas tik un tā pat pēc 10 miljoniem gadu paliktu redzamas cilvēku darbības pēdas. Ja atlanti būtu bijusi attīstīta civilizācija mēs atrastu kautvai stikla lauskas, jo stikls saglabājas bezmaz bezgalīgi, vai citas lietas, teiksim botas.
Bet, ja atlanti nebija civilizācija, bet vienīgi neliela sengrieķiem zināma sala ar dažiem iezemiešīem, ko svarīgu tā mums var pastāstīt.
Starp citu vienīgā liecība par atlantīdu ir Leģendas atstāstījuma pieraksts.
pietiekami pārliecinošs ,,fakts'' , lai visi par to runātu.

http://lostpazudusielostpazudushielost.blogs.lv/ pazudušie

[maichestera]

Domāju,ka Atlantīda bija reāla vieta.
Un tāda nogrimšna nav nekas ārkārtējs Zemes vēsturē.
Kontinentālā plātnes ir nepārtrauktā kustībā - Pangeja arī sadalījās, Himalaji aug, Eiropa katru gadu pietuvojas Ziemeļamerikai.
Jāpāna arī drīz pazudīs zem ūdens.
Stāstā par Atlantīdu ir par daudz visādu mistisku blēņu ieviesies gadsimtu gaitā.

[Roviela]

Jāpāna arī drīz pazudīs zem ūdens.

Pēdējie dati liecina, ka nenogrims. Japāna "peld" pa virsu, un tas, ka tur ir lūzumzona, kur zem tās (vai tai tuvu) viena plāksne lien apakšā otrai, Japānu krata, bet nogrimšana tai nedraud. Putas negrimst. Paskaties izlietnē! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Stāstā par Atlantīdu ir par daudz visādu mistisku blēņu ieviesies gadsimtu gaitā.

Nevar nepiekrist. Kāda tikai mistika nav sagudrota. Bet avots - viens īss pārstāsts, pie kam nav zināms vai par reālu vietu vai ilustrācijai izgudrots. Tāds paņēmiens bija populārs vismaz vēl līdz 19.gs. beigām, nemaz nerunājot par senākiem laikiem. Ņēma cita autora vai tautā klīstošu stāstu vai pasaku (parasti pamācoša rakstura) un pārstrādāja, ieliekot konkrētus vietu nosakumus un darbojošamies personas. Esmu lasījusi tādu grāmatu, izdotu 1894.g., vispār tā bija veltīta praktiskām pamācībām, kā vadīt lauku saimniecību, tāda kā rokasgrāmata, un tomēr tur bija ielikta iekšā sadzīves pasaka par diviem saimniekiem, no kuriem vienam ir slikti, bet otram labi zirgi, un to, ka tas, kuram bija labie, iedeva otram sauju kociņu sakot, ka tie ir brīnumkociņi un ka zirgi uzlabošoties, ja katru dienu iešot uz stalli tik daudz reižu, cik tur ir kociņu. Ak! neliela piebilde - ja aizgājis redzi, ka zirgiem kaut kā trūkst, tad to vajag iedot vai izdarīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pasaka bija pārtaisīta tā, itin kā tie būtu visiem labi zināmi divi saimnieki kaimiņu pagastā, ar visiem uzvārdiem. Mūžsens paņēmiens literatūrā. Kurš teicis, ka tas pats (vismaz daļēji) nav bijis ar stāstu pat Atlantīdu? Stāsta autors nebija ģeogrāfs (ja pareizi atceros), bet gan nodarbojās ar ideālas valsts iekārtas apcerēšanu, un viņam nebija svarīgi, vai tāda vieta kaut kur reāli eksistē (lai gan ticamāk, ka paņēma kaut ko reālu, ne pārāk pazīstamu, lai neatpazīst, ka tur tā gan nav), toties bija svarīgi ilustrēt savu domu par valsts iekārtām.