Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Eņģeļu gūstekne]

Lai nu tā būtu. Tīksminādamies par savu balsi, nodūdoja Yuki un jau pēc neilga mirkļa puisis bija kustībā iepretīm ārdurvīm, lai izgaršotu kādu no savām vaniļas cigarellām. Izdzirdējis piedāvājumu par tēju viņš pagriezās un nožilbinājis vēlvienu kolgeit smaidu, pamāja ar galvu. Pēc mirkļa es labprāt iedzertu kādu tasīti piparmētru tējas, tā manā sejā neļauj uzrasties pūtītēm un grumbām. Pilnībā apsēstais jauneklis ieteicās un tad palūkojies uz Persiju pasmaidīja atkārtoti, tikai šoreiz smaids bija koķetāks un intīmāks. Nevēlies man uz mirkli sastādīt kompāniju? Atļaušos stādīties priekšā, mans vārds ir Yuki. Viņš atkal jau pagriezās un lēni uzsāka iet uz durvju pusi. Uzlicis roku uz roktura, Yuki vēlreiz pagriezās un aicnoši pamāja ar galvu meitenei, tai brīdī viena no matu šķipsnām "netīšām" iekrita acīs, kas lika puisim atkal jau izskatīties narcistiskam.