Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Malduguns]

Selīnas prātā nestāvēja tas, ka šodien viņai ir jāuzņem jaunie komandas biedri. Šodien viņai bija īpaša diena, kuru viņa vēlējās pavadīt kopā ar cilvēku, kurš viņai kaut ko nozīmē. Vismaz, nozīmēja. Meitene, tērpusies savos ierastajos armijas zābakos, džinsa biksēs un linu kreklā sēdēja pie kolumbārija un pilnībā ignorēja karstumu. Selīnas mati bija saņemti augstajā zirgastē, bet dažas šķipsnas no tās bija izspraukušās un ieskāva viņas seju. Viņa nebija no pārmērīgajām smukulītēm, bet bija pietiekoši glīta. Viņa bija tāda, kādai jābūt normālai vidusmēra meitenei bez jebkādiem izskaistinājumiem. Cīnītāja.
Selīna bija atnesusi īstus ziedus. Daudzi būtu gatavi maksāt miljonus, lai tādus dabūtu, bet viņa tādus bija atnesusi kādam, kurš to vairs nespēja novērtēt. Vismaz nevarēja redzēt viņa prieku vai kādas citas emocijas. Nevarēja redzēt neko. Īstus, dzīvus ziedus, kuri spēcīgi slēja savas ziedkopas pret debesīm.
-Varu saderēt, ka viņi tevi arī būtu iekļāvuši komandā, Gust,-Selīna sacīja.-Ja jau viņi ir iekļāvuši visādus dīvaiņus, tu pavisam noteikti būtu ticis iekšā, ja vien..-meitenes balsī varēja jaust dziļu sāpi. Tonis bija kļuvis klusāks un nedrošāks, vārdi sprūda rīklē.-Tomēr mums visiem ir jānes kāds upuris. Izskatās, ka to nes visi, kuri ir man blakām. Tētis, kā jau zini, vēl aizvien ir slimnīcā. Man tur nepatīk, tur ir pārāk sterili. Es zinu, ka viņam arī nepatiktu, bet ko var darīt. Viņš kaut ko zināja par medaljoniem, bet viņi pacentās ātrāk viņu novest šajā bezprāta stāvoklī nekā viņš paspēja ko pastāstīt. Un man vairāk nav ideju. Turklāt es negribu svešus cilvēkus savā mājā, bet tas nav mans lēmums. Zinu, ka mamma būtu piekritusi, tādēļ atļāvu. Turklāt tā māja pārāk ilgi ir stāvējusi tukša.
Selīna runāja vēl ilgi. Runāja par šo un par to. Galvenokārt, par vienulību, kas grauza viņas sirdi pēc drauga zaudējuma. Kad viņa attapās, bija puspieci. Meitene piecēlās no soliņa un uzmeta skatienu nelielajai kolumbārija nišai. Uzraksts uz tās vēstīja:

Gustavs Elverss
Patiess draugs un mednieks.
Kritis kaujā pie Rietumu tilta.

Vēl pēdējo reizi viegli, bet skumīgi pasmaidījusi, Selīna uzmeta somu plecos un devās projām pagalam nesteidzīgā gaitā.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.09.2007 12:13