Pieminēsim Strupu! Opcijas

[Elony]

Strups, šis drūmais un nepatīkamais tipiņš, kurš vienmēr maisiijās Harija dzīvē. Cik bieži gribējās, lai Harijs pieceļas un beidzot nolād Strupu par visām mokām, ko tas viņam nodaīijis!

Bet tagad? Ko var teikt par Serverusu Strupu pēc viņa nāves un patiesības atklāšanas? Man vairs nav vēlēšanās, lai Harijs dara pāri Strupam. Pat ja es lasītu par jaunu visas sešas iepriekšējās grāmatas, es vairs neienīstu Strupu.
Es jutu, ka viņs nav Voldemorta pusē, zināju, ka viņam ir noslēpums. Uz īsu brīdi pieļāvu, ka viņam bija jūtas pret Liliju, bet ka tādā mērā? Es to tiešām negaidīju. Tas mani dziļi ietekmēja.

Harijs ir traģisks varonis, viņam bija grūta bērnība, viņam daudz nācās ciest savos gados. Bet Strups - tikai tagad es saprotu cik ļoti viņš cieta un bija nelaimīgs.

Tēvs vientiesis, kas pastāvīgi stīdējās ar māti. Nožēlojama apkārtne, kur nav neviena cita burvju bērna. Vientuļš un nelaimīgs viņš bija jau tad.
Tad parādijās Lilija - dzīvespriecīga un jautra. Viņa kļuva par mazā Serverusa vienīgo prieku, ja neskaita cerību tikt Cūkkārpā.

Viņš bija tik priecīgs, kad abi devās uz Cūkkārpu! Bet jau tad parādijās Poters un Bleks. Un Lilija nonāca Grifindorā. Cik vīlies gan jutās Strups! Taču viņu draudzība turpinājās, Strupa jūtas kļuva spēcīgākas.
Taču tagad Lilija vairs nebija viņa vienīgā dzīves jēga. Viņam patika arī Slīdenī sētās domas par tīrasiņiem un jaudīga maģija... galu galā Lilija vienmēr nebija klāt, kaut ko jau Strupam bija jādara, kamēr viņi netikās.
Strupā noteikti bija kas ļauns, kas vilka viņu tuvāk Voldemortam. Taču jūtas pret Liliju bija stiprākas. Vai viņš būtu pievienojies nāvēžiem, ja Lilija būtu līdzās? Es tam neticu.
Tad izmisuma brīdī, kad Poters un Bleks viņu mocīja Strups nolamāja Liliju - aiz kauna un izmisuma, ka viņa viņu redzēja tik nožēlojamu un bezpalīdzīgu. Tad viņa viņu pameta.

Neteikšu kādas sajūtas tobrīd plosīja Strupu, to es iedomāties nespēju, bet redzot, ka Lilija pazūd no viņa dzīves un pievēršas Poteram, kas daļēji bija vainīgs pie notikušā, apprec viņu un dzemdē dēlu, Strups spēja tikai iegrimt otrā galējībā - viņš kļuva par nāvēdi un Voldemorta kalpu. Līdz brīdim, kad atklājās, ka Voldemorts draud nogalināt Liliju. Strupam bija sava dzīve, viņš bija diezgan spēcīgs burvis, kas kalpoja Voldemortam, kurš bija ceļā uz uzvaru. Cik muļķīgi bija nostāties pret viņu!
Bet Strups to izdarīja. Viņš lūdzās Dumidoram glābt Liliju, par spīt tam, ka viņa bija Strupu nodevusi, par spīti tam, ka bija apprecējusi citu, to, kuru Strups ienīda. Viņš vienalga devās glābt Liliju, nostātos pret Voldemortu.

Bet Lilija nomira. Cik ļoti Strupu mocīja doma, ka viņš bija pateicis Voldemortam par pareģojumu! Viņš varēja sevi mierināt, ka nezināja, ka Voldemorts medīs Liliju, ka Voldemorts vienalga uzzinaatu par pareģojumu. Bet vai tas mainītu patiesību? Viņš bija pateicis Voldemortam par pareģojumu. Tāpēc Lilija nomira. Bija zudusi Strupa dziīves jēga.

Un tad Strups kļuva par Harijs sargu. Cik gan mokoši tas bija! Harijs Poters, Lilijas un Džeimsa Potera dēls! Tik līdzīgs savam tēvam, bet ar mātes acīm... Ko gan juta Strups, uzlūkojot Hariju, ko viņš zēnā redzēja vairāk - Liliju, vai Džeimsu?
Viņam nebija dota iespēja aizmirst savu mīlu, redzot šo zēnu, viņam nebija dots aizmirst arī savu ienaidu. Šis zēns bija dzīvs atgadinšjums, ka Lilija bija tikusi citam, ka bija mīlējusi citu...

Strups nekad nespētu pateikt Harija patiesību aci pret aci. Vai kāds cits viņa vietā spētu? Viņš mīlēja sievieti, kuras sirds piederēja viņa ienaidniekam, kura dēlu viņš bija spiests sargāt, jo bija vainīgs mātes nāvē. Viņš nemīlēja citu, viņam nebija nekādu cerību. Tikai atmiņas un pienākums, ko grūtāku darīja Dumidora nāve. Bet viņš to paveica. Zem Slēpprātības maskas Strups dzīvoja, pasargāja skolniekus no īstu nāvēžu draudiem, akli sekoja Dumidora norādījumiem, pat kad zināja, ka Harijs mirs. Ko Strups juta, kad uzzinaāja, ka Harijam ir jāmirst? Ka viņa vienīgā palikusī dzīves jēga, nosargāt Lilijas dēlu, bija bezjēdzīga, jo zēnam jāmirst?
Līdz pat pēdējam brīdim Strups domāja par zēnu, ko nekad nemīlēja, ko iespējams, ienīda, bet kura māti dievināja. Viņš mira mokās, veltīgi, nezinot, ka Dumidors šo nāvi bija paredzējis.
Strups atklāja Harijam patiesību, kaut viņam pašam bija jamirst un zēnam arī. Viņš darīja visu, lai uzveiktu burvi, kas nogalināja Liliju. Vai viņš nožēloja, ka nespēs izglābt Lilijas dēlu? Vai viņš mira nožēlodams savu nāvi, vai sagaidīdams to ar atvieglojumu?
To mēs nezinām, bet tas nav svarīgi.
Serveruss Strups dzīvoja un mira dēļ mīlestības. Mīlestības, kas bija nelaimīga, bet daudz deva, lai sakautu Voldemortu.
Pieminēsim Serverusu Strupu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)

Šo rakstu rediģēja Elony: 08.06.2008 16:37

[Medus Mošķis]

Paldies elesarelam par skaisto runu! Arī es esmu viena no tiem, kura Strupu mīlēja un birdināja asaras uz grāmatas lapām. Neraugoties uz viņa smago raksturu, viņš bija, manuprāt, harizmātiskākā personība visā HP sērijā. Severus, mēs Tevi nekad neaizmirsīsim!!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)