![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Sēž zem Šķirmices ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.08.05 Kur: Kartona kastītē zem tilta ![]() |
Moldas Pils
Rīts. Dragomirs atvēra acis. Viņš gulēja sēdus, Kāds gulēja atspiedies viņam pret plecu, bet vel kādi pāris (kaut kas) krāca kaut kur netālu. Visa istaba bija piegrūsta pilna ar tukšām vīna pudelēm. Tik pat tukšām alus mucām un kolbām ar kaut kādiem nezināmiem ķīmiskiem reaģentiem. Ak kungs, kas te vakar notika...? Dragomirs centās atcerēties. - "Tā...es sarīkoju balli...Uzaicināju visus...Atnāca brālis un atvilka sev līdzi kaut kādu iedzērušu slepkavu- mūku...Piedāvāja apmazgāt balli... Viss. beigas. Filma pazūd. Ceru, ka viņš izdarīja visu kā vajag.... . |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
- Ak! Kā man jācieš par ļaužu nevalodām! - Jalens skaļi novaidējās, sliedamies kājās, lai tiktu līdz savai sirdsdāmai. Un viņam tas izdevās veikli, jo iemesls, kāpēc viņš sēdēja zemē, bija ne vairs paģiras, bet gan slinkums.
Bards tikpat veikli noliecās pie Ketlīnas un mēģināja viņu pacelt uz rokām. Pēc īsas pirmās neveiksmes, arī tas izdevās. Ar meiteni uz rokām Jalens stūrēja uz tuvākā tukšā dīvāniņa pusi, uz kura puisis saudzīgi noguldīja Ketlīnu, pirms tam to sirsnīgi noskūpstījis cerībā, ka viņa vēl nav atjēgusies un nekausies. - Tu salauzi manu sirdi! - viņš visai patētiski norunāja, iedams pakaļ savai arfai. - Es miršu jauns, un mana nāve būs velta! Apglabājiet mani zem balto rožu krūmiem... Bards, paņēmis arfu, uzmetās uz tuvākās palodzes un sāka spēlēt kaut ko ļoti traģisku un raudulīgu. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 21.05.2025 00:46 |