Grāmatas fragmentu tulkojumi Opcijas

[eyedam]

Šajā pavedienā vari izlasīt HP 7. grāmatas fragmentu tulkojumus, kas to autoriem kalpoja kā atļauja HP forumu piekļuvei pirms latviešu versijas iznākšanas.



=== 1. nodaļa ===
11-12. lpp. (scelenty)
15-17. lpp. (terapsina)

=== 3. nodaļa ===
31-32. lpp. (grāmatu tārps)
35-36. lpp. (orx)
37-39. lpp. (Noveau)
39-41. lpp. (ils)

=== 4. nodaļa ===

53-53. lpp. (kobis)
55-57. lpp. (korkijwolfs)

=== 5. nodaļa ===

66-67. lpp. (kvadrātsakne no priedes)
70-71. lpp. (Blackberry.)

=== 6. nodaļa ===
79-80. lpp. (Nattivity)
87-88. lpp. (rowzee)
89-90. lpp. (Ariannita)

=== 7. nodaļa ===
95-96. lpp. (Jūnija Samāra)
102-103. lpp. (Marvolo Kedavra)
104-105. lpp. (helbaffy)
111-114. lpp. (hram)

=== 8. nodaļa ===
117-118. lpp. (spoon)
119-120. lpp. (kreevy)
127-127. lpp. (Subjektiņš)

=== 9. nodaļa ===
134-136. lpp. (positiv denken)
139-140. lpp. (gremlins)
140-143. lpp. (Hula)

=== 10. nodaļa ===
146-147. lpp. (berserks)
148-148. lpp. (Sanitars)
159-162. lpp. (crazy200)

=== 11. nodaļa ===
166-167. lpp. (The Shine)
169-170. lpp. (Selina)

=== 12. nodaļa ===
198-200. lpp. (Siri)

=== 13. nodaļa ===
207-208. lpp. (trobelius)
208-209. lpp. (dreamer)
213-215. lpp. (**Kittie**)
217-218. lpp. (elliitee)

=== 14. nodaļa ===
221-223. lpp. (Nazgul)
223-224. lpp. (Putnubiedēklis)

=== 15. nodaļa ===
238-239. lpp. (Aksa_lemon)
240-241. lpp. (monta)

=== 16. nodaļa ===
259-260. lpp. (Chou)
269-269. lpp. (***Dancing_Queen***)

=== 17. nodaļa ===

270-271. lpp. (Scorpse)
271-272. lpp. (Nenuil)
276-277. lpp. (The master of the Death)
279-279. lpp. (pekene)
282-285. lpp. (Fantomass)

=== 18. nodaļa ===

287-288. lpp. (Victor Krum)
288-289. lpp. (sourgruel)

=== 19. nodaļa ===

296-297. lpp. (Daniels_Redclifs)
308-309. lpp. (Pele)
309-310. lpp. (Elie)

=== 20. nodaļa ===

315-316. lpp. (colorless wind)
325-326. lpp. (Medus Mošķis)
326-327. lpp. (Antaress)

=== 21. nodaļa ===

330-332. lpp. (Laupītājmeitēns Ronja)

=== 22. nodaļa ===

355-357. lpp. (karralá)
358-360. lpp. (Shadowstalker)

=== 23. nodaļa ===

363-364. lpp. (raimmis)
384-385. lpp. (Oriole)

=== 24. nodaļa ===

388-389. lpp. (Kaķurēgs)
389-390. lpp. (Kī Kī)
393-394. lpp. (ligaanna)

=== 25. nodaļa ===

417-418. lpp. (Timmy)

=== 26. nodaļa ===

419-420. lpp. (Tension)
423-424. lpp. (Denija)
424-425. lpp. (kuitala)
428-438. lpp. (Pand(emo)niumLust)

=== 27. nodaļa ===

445-446. lpp. (Džea)

=== 28. nodaļa ===

447-449. lpp. (RiSkS)
449-451. lpp. (washulis)
458-459. lpp. (nessie)

=== 29. nodaļa ===

469-473. lpp. (Fijusska)

=== 30. nodaļa ===

485-486. lpp. (BlueberryAnima)
486-487. lpp. (!Harpy!)

=== 31. nodaļa ===

490-491. lpp. (voldy)

=== 32. nodaļa ===

513-528. lpp. (arturchix)
500-503. lpp. (Earnella (Still Alive))

=== 33. nodaļa ===

532 - 538. lpp. (eyedam)

=== 34. nodaļa ===

555-556. lpp. (Andza)
560-561. lpp. (Lynda)

=== 35. nodaļa ===

565-566. lpp. (new_zealand 143)
573-574. lpp. (Hareki)
576-579. lpp. (šķirmice)

=== 36. nodaļa ===

581-581. lpp. (Eliitis)
582-583. lpp. (Normunds)
587-589. lpp. (jefeniite)
593-594. lpp. (jauatkales)

=== Epilogs ===

603-604. lpp. (elesarels)
606-607. lpp. (Edzinsh)

[eyedam]

======= 36. nodaļa =======


=== Tulkojusi: Eliitis ===


Harijs atkal aizvēra savas acis un apdomāja to, ko viņš bija redzējis. Nāvēžu bars bija sapulcējies apkārt Voldemortam, kurš, šķiet, bija nokritis zemē. Kaut kas bija noticis, kad viņš bija trāpījis Harijam ar slepkavošanas lāstu. Vai arī Voldemorts bija sabrucis? Tā izskatījās. Un viņi abi bija īsi bez samaņas, un viņi abi bija tikko atgriezušies...

— Mans pavēlniek, ļaujiet man...

— Man nav nepieciešama palīdzība,— auksti teica Voldemorts, un, kaut arī viņš nevarēja saredzēt to, Harijs iztēlojās Belatrises atvilkto palīdzīgo roku. — Zēns ... Vai viņš ir miris?

Līdumā iestājās pilnīgs klusums. Neviens netuvojās Harijam, bet viņš sajuta viņu koncentrētos ciešos skatienus; tas šķietami viņu spieda ciešāk zemē, un viņš nobijās, ka pirksti vai plakstiņi varētu saraustīties.

— Tu,— teica Voldemorts, un noskanēja rībiens un vājš spiedziens no sāpēm.

— Pārbaudi viņu. Stāsti man, vai viņš ir miris.

Harijs nezināja, kurš bija sūtīts pārbaudīt. Viņš varēja vienīgi tur gulēt ar savas sirds dunošo nodevību un gaidīt, lai tiktu pārbaudīts, bet tajā pašā laikā pamanīja, lai arī cik mazs atvieglojums tas nebūtu, ka Voldemorts bija piesardzīgs viņam tuvoties, ka Voldemorts apšaubīja, ka viss bija gājis pēc plāna...

Rokas, maigākas nekā viņš bija gaidījis, pieskārās Harija sejai, atvilka atpakaļ plakstiņus, lēni palīda zem viņa krekla, lejup pa viņa krūtīm un sajuta viņa sirdi. Viņš varēja dzirdēt sievietes straujo elpošanu, viņas garie mati kutināja viņa seju. Viņš zināja, ka viņa var sajust nepārtrauktos dzīves sitienus pret viņā ribām.

— Vai Drako ir dzīvs? Vai viņš ir pilī?

Čuksti bija tik tikko sadzirdami; viņas lūpas bija collu no viņa auss, viņas galva noliecās tik zemu, ka viņas garie mati aizklāja viņas seju no novērotājiem.

— Jā,— viņš izdvesa atpakaļ.

Viņš juta roku uz viņa krūtīm saraujamies; viņas nagi iedūrās viņā. Tad tie atvilkās. Viņa bija piecēlusies.

— Viņš ir miris! — Narcisa Malfoja uzsauca vērotājiem.

Un tagad viņi kliedza, tagad viņi brēca triumfējot un dauzīja pēdas, un caur plakstiņiem Harijs redzēja sarkanu un sudraba gaismas uzliesmojumu šaujamies svinīgi gaisā.


=== Tulkojis: Normunds ===


Vēl joprojām izlikdamies beigts pie zemes, viņš saprata. Narcisa zināja, ka vienīgais veids, kas viņai atļautu ieiet Cūkkārpā un sameklēt viņas dēlu, ir būt daļai no uzvarējušās armijas. Viņai vairs neinteresēja vai Voldemorts uzvarēja.

— Jūs redzat? — spalgi teica Voldemorts pāri kņadai. — Harijs Poters ir miris no manas rokas, un neviens dzīvs cilvēks mani vairs nevar apdraudēt! Skatieties! Mokum!

Harijs jau bija to gaidījis, viņa ķermenim nebija lemts palikt neaptraipītam uz meža zemes; tam ir jābūt pakļautam pazemojumam, lai apstiprinātu Voldemorta uzvaru. Viņš tika pacelts gaisā un apņēmās no visa spēka palikt ļengans, kaut arī sāpes, kuras viņš bija gaidījis, tā arī neuzradās. Viņš tika uzmests gaisā vienu, divas, trīs reizes. Viņa brilles aizlidoja, un viņš juta, ka viņa zizlis mazliet paslīd ārā zem viņa drēbēm, bet viņš sevi atstāja ļenganu un nedzīvu, un, kad viņš nokrita pie zemes pēdējoreiz, izcirtumā atbalsojās ņirgāšanās un spalgi smiekli.

— Tagad,— teica Voldemorts, — mēs ejam uz pili un parādām, par ko kļuvis viņu varonis. Kurš vazās viņa ķermeni? Nē... Pagaidiet...

Atskanēja svaigi smiekli, un pēc mirkļa Harijs zem sevis sajuta ietrīcamies zemi.

— Tev viņš būs jānes,— teica Voldemorts. — Viņš tavās rokās būs jauks un saskatāms, vai ne? Pacel savu mazo draugu, Hagrid. Un brilles, uzliec brilles – viņam jābūt atpazīstamam...

Kāds uzmeta Harija brilles atpakaļ uz viņa sejas ar apzinātu spēku, bet milzīgās plaukstas, kas viņu pacēla gaisā, bija ārkārtīgi maigas. Harijs varēja sajust Hagrida trīcošās rokas, smagās elsas; milzīgas asaras apšļakstīja viņu, kad Hagrids šūpoja Hariju savās rokās, taču Harijs neuzdrošinājās ar kustību vai vārdu slepus paziņot Hagridam, ka viss vēl šobrīd nav zaudēts.

— Kusties,— teica Voldemorts, un Hagrids kulstījās, atbrīvodams sev ceļu starp cieši saaugušajiem kokiem, atpakaļ cauri mežam. Zari ķērās Harija matos un drēbēs, bet viņš palika mēms, turēdams muti atvērtu, acis aizvērtas, un tumsā, kamēr nāvēži sprēgāja apkārt viņiem un kamēr Hagrids neprātīgi elsoja, neviens nepārbaudīja, vai Harija Potera neaizsargātājā kaklā bija pulss...

Abi milži lauzās krietni aiz nāvēžiem; Harijs varēja dzirdēt koku lūšanu un krišanu, kad viņi šķērsoja mežu; viņi radīja tik lielu troksni, ka putni debesīs ķērca un pat apslāpēja nāvēžu ņirgāšanos. Triumfālais gājiens maršēja uz meža beigām, un pēc kāda brīža Harijs cauri saviem plakstiņiem varēja saskatīt, ka tumsa pamazām izklīst, tātad viņi vairs nebija tik dziļi mežā.

— BEIN!

Hagrida negaidītā ieaurošanās dēļ Harijs gandrīz attaisīja savas acis. — Priecīgi tagad jūs esat, ka jūs necīnij's, jūs gļēvulīgais kleperu bars! Vai esat priecīg', ka Harijs Poters ir... m-miris...?

Hagrids nespēja turpināt, bet sabruka svaigās asarās. Harijs prātoja, cik daudz kentauru skatījās šo grupu šķērsojam mežu; viņš neuzdrīkstējās atvērt acis, lai paskatītos. Daži no nāvēžiem izmeta apvainojumus uz kentauriem, kad tie palika nopakaļ. Mazliet vēlāk Harijs sajuta pēc atsvaidzinošā gaisa, ka viņi ir tikuši līdz meža malai.


=== Tulkojusi: jefeniite ===


Haoss turpinājās. Uzbrūkošie kentauri izkliedēja nāvēžus. Pūlis izvairījās no milžu stampājošajām kājām. Aizvien dzirdamāka kļuva palīgspēku ierašanās. Harijs redzēja radījumus ar platiem spārniem riņķojam ap Voldemorta milžu galvām – testrāli un zirgērglis Švītknābis skrāpēja ārā milžu acis, kamēr Grūps tos dunkāja un iekaustīja. Nu burvji – Cūkkārpas aizstāvji un Voldemorta nāvēži – tika iespiesti atpakaļ pilī. Harijs raidīja lāstus un burvestības katram nāvēdim, ko ieraudzīja, tie sabruka, nezinot, kad tos ir ķēris, un to ķermeņi tika pūļa samīdīti.

Slēpjoties zem paslēpņa, Harijs cīnījās Ieejas zālē. Ar acīm viņš meklēja Voldemortu un ieraudzīja to pretējā telpas pusē, šaujot burvestības no žizļa, lai nodrošinātu atkāpšanos Lielajā zālē, un izkliedzot instrukcijas saviem sekotājiem. Harijs radīja vairākas vairogburvestības un Voldemorta iespējamie upuri – Šīmuss Finigans un Hanna Abote – metās garām Harijam iekšā Lielajā zālē, kurā pievienojās notiekošajai cīņai.

Un nu vairāk un vairāk cilvēku pulcējās uz ieejas kāpnēm, Harijs ieraudzīja Čārliju Vīzliju, kurš pieveica Horāciju Gliemjragu, kurš vēl aizvien bija ģērbies savā smaragdzaļajā pidžamā. Likās, ka ir ieradušās visu to skolēnu ģimenes un draugi, kuri bija palikuši cīnīties, kā arī veikalu un māju īpašnieki no Cūkmiestiņa. Brīdī, kad kentauri – Beins, Ronans un Magorians – skaļi noskrapstot nagiem, iedrāzās zālē, durvis aiz Harija, kas veda uz virtuvi, tika izgāztas no eņģēm.

Cūkkārpas mājas elfi iesteidzās Ieejas zālē, kliedzot un pāri galvām vicinot griežamos un gaļas nažus. Mokšķis, ar Regalusa Bleka medaljonu šūpojamies virs krūtīm, ar savu vēršvardes balsi pārkliedza pat šo jezgu: — Cīnieties! Cīnieties! Cīnieties par manu kungu, mājas elfu aizstāvi! Cīnieties pret Tumsas pavēlnieku drošsirdīgā Regalusa vārdā! Cīnieties!

Elfi cirta un dūra nāvēžu potītēs un augšstilbos, to tievās sejas bija pilnas ar ļaunumu, un jebkur, kur lūkojās Harijs, nāvēži bija pārklāti ar neskaitāmiem mājas elfiem, pieveikti ar burvestībām, vilka laukā bultas no ievainojumiem, ko bija sadūruši elfi, vai arī centās izbēgt no tuvojošā pūļa.

Bet tas vēl nebija cauri, Harijs spraucās garām duelistiem, garām izbēgušajiem cietumniekiem uz Lielo zāli.

Voldemorts atradās kaujas centrā, aizskarot un satriecot katru, ko bija spējīgs aizsniegt. Harijs nevarēja skaidri trāpīt, tāpēc, vēl aizvien neredzams, centās izcīnīt ceļu tuvāk Voldemortam. Lielā zāle kļuva aizvien pieblīvētāka, jo katrs, kas spēja paiet, centās tajā iekļūt.


=== Tulkojusi: jauatkales ===


— Dumidors cenās Vecajo zizli turēt tālāk no manis! Viņš bija iecerējis, ka Strups būs tā īstenais pavēlnieks! Bet tur nu es tevi apsteidzu, puisīt – es dabūju zizli, pirms vēl tu paguvi tam pieskarties. Es aptvēru patiesību pirms tevis. Es nogalināju Severusu Strupu pirms trīs stundām, un Vecajo zizlis, Nāvesmiets, Likteņa zizlis, tagad ir patiesi mans! Dumidora pēdējais plāns izgāzās, Harij Poter!

— Jā, izgāzās,— Harijs atbildēja. — Tev taisnība. Bet, pirms mēģini mani nogalināt, es tev iesaku padomāt par nodarīto... padomā, un pacenties to nožēlot, Melsudor...

— Kas tad nu?

No visām tām lietām, ko Harijs bija viņam teicis bez atklāsmes vai izsmiekla, šī viņu šokēja visvairāk. Harijs vēroja Voldemorta zīlītes sašaurināmies tievās spraudziņās, vēroja kā āda ap acīm nobāl.

— Šī ir tava pēdējā iespēja,— Harijs sacīja, — viss, kas tev vēl palicis... esmu redzējis, kas tu būsi otrā pusē... esi vīrs... centies... centies nožēlot...

— Tu uzdrīksties...?

— Jā, es uzdrīkstos,— Harijs atbildēja, — jo Dumidora pēdējais plāns nemaz mani neiegāza. Tas iegāza tevi, Melsudor.

Voldemorta roka, kurā viņš turēja Vecajo zizli, drebēja, un Harijs cieši sažņaudza Drako zizli. Tas brīdis, viņš apjauta, ir tikai dažu sekunžu attālumā.

— Tas zizlis tev joprojām tā īsti labi nestrādā, jo tu nogalināji nepareizo cilvēku. Severuss Strups nekad nav bijis īstais Vacajā zizļa pavēlnieks. Viņš nekad netika sakāvis Dumidoru.

— Viņš nogalināja...

— Tu vispār klausies? Strups nekad netika uzvarējis Dumidoru! Dumidora nāve viņu starpā bija plānota! Dumidors bija iecerējis mirt neuzveikts, zižļa pēdējais, patiesais pavēlnieks! Ja viss būtu noticis, kā iecerēts, zižļa spēks būtu miris kopā ar viņu, jo tas no Dumidora netiktu atvinnēts!