Grāmatas fragmentu tulkojumi Opcijas

[eyedam]

Šajā pavedienā vari izlasīt HP 7. grāmatas fragmentu tulkojumus, kas to autoriem kalpoja kā atļauja HP forumu piekļuvei pirms latviešu versijas iznākšanas.



=== 1. nodaļa ===
11-12. lpp. (scelenty)
15-17. lpp. (terapsina)

=== 3. nodaļa ===
31-32. lpp. (grāmatu tārps)
35-36. lpp. (orx)
37-39. lpp. (Noveau)
39-41. lpp. (ils)

=== 4. nodaļa ===

53-53. lpp. (kobis)
55-57. lpp. (korkijwolfs)

=== 5. nodaļa ===

66-67. lpp. (kvadrātsakne no priedes)
70-71. lpp. (Blackberry.)

=== 6. nodaļa ===
79-80. lpp. (Nattivity)
87-88. lpp. (rowzee)
89-90. lpp. (Ariannita)

=== 7. nodaļa ===
95-96. lpp. (Jūnija Samāra)
102-103. lpp. (Marvolo Kedavra)
104-105. lpp. (helbaffy)
111-114. lpp. (hram)

=== 8. nodaļa ===
117-118. lpp. (spoon)
119-120. lpp. (kreevy)
127-127. lpp. (Subjektiņš)

=== 9. nodaļa ===
134-136. lpp. (positiv denken)
139-140. lpp. (gremlins)
140-143. lpp. (Hula)

=== 10. nodaļa ===
146-147. lpp. (berserks)
148-148. lpp. (Sanitars)
159-162. lpp. (crazy200)

=== 11. nodaļa ===
166-167. lpp. (The Shine)
169-170. lpp. (Selina)

=== 12. nodaļa ===
198-200. lpp. (Siri)

=== 13. nodaļa ===
207-208. lpp. (trobelius)
208-209. lpp. (dreamer)
213-215. lpp. (**Kittie**)
217-218. lpp. (elliitee)

=== 14. nodaļa ===
221-223. lpp. (Nazgul)
223-224. lpp. (Putnubiedēklis)

=== 15. nodaļa ===
238-239. lpp. (Aksa_lemon)
240-241. lpp. (monta)

=== 16. nodaļa ===
259-260. lpp. (Chou)
269-269. lpp. (***Dancing_Queen***)

=== 17. nodaļa ===

270-271. lpp. (Scorpse)
271-272. lpp. (Nenuil)
276-277. lpp. (The master of the Death)
279-279. lpp. (pekene)
282-285. lpp. (Fantomass)

=== 18. nodaļa ===

287-288. lpp. (Victor Krum)
288-289. lpp. (sourgruel)

=== 19. nodaļa ===

296-297. lpp. (Daniels_Redclifs)
308-309. lpp. (Pele)
309-310. lpp. (Elie)

=== 20. nodaļa ===

315-316. lpp. (colorless wind)
325-326. lpp. (Medus Mošķis)
326-327. lpp. (Antaress)

=== 21. nodaļa ===

330-332. lpp. (Laupītājmeitēns Ronja)

=== 22. nodaļa ===

355-357. lpp. (karralá)
358-360. lpp. (Shadowstalker)

=== 23. nodaļa ===

363-364. lpp. (raimmis)
384-385. lpp. (Oriole)

=== 24. nodaļa ===

388-389. lpp. (Kaķurēgs)
389-390. lpp. (Kī Kī)
393-394. lpp. (ligaanna)

=== 25. nodaļa ===

417-418. lpp. (Timmy)

=== 26. nodaļa ===

419-420. lpp. (Tension)
423-424. lpp. (Denija)
424-425. lpp. (kuitala)
428-438. lpp. (Pand(emo)niumLust)

=== 27. nodaļa ===

445-446. lpp. (Džea)

=== 28. nodaļa ===

447-449. lpp. (RiSkS)
449-451. lpp. (washulis)
458-459. lpp. (nessie)

=== 29. nodaļa ===

469-473. lpp. (Fijusska)

=== 30. nodaļa ===

485-486. lpp. (BlueberryAnima)
486-487. lpp. (!Harpy!)

=== 31. nodaļa ===

490-491. lpp. (voldy)

=== 32. nodaļa ===

513-528. lpp. (arturchix)
500-503. lpp. (Earnella (Still Alive))

=== 33. nodaļa ===

532 - 538. lpp. (eyedam)

=== 34. nodaļa ===

555-556. lpp. (Andza)
560-561. lpp. (Lynda)

=== 35. nodaļa ===

565-566. lpp. (new_zealand 143)
573-574. lpp. (Hareki)
576-579. lpp. (šķirmice)

=== 36. nodaļa ===

581-581. lpp. (Eliitis)
582-583. lpp. (Normunds)
587-589. lpp. (jefeniite)
593-594. lpp. (jauatkales)

=== Epilogs ===

603-604. lpp. (elesarels)
606-607. lpp. (Edzinsh)

[eyedam]

======= 34. nodaļa =======


=== Tulkojis: Andza ===


Un Dumidors bija zinājis, ka Harijs nemēģinās izvairīties, ka viņš turpinās ceļu līdz galam, lai gan tas būs viņa paša gals, jo Dumidors bija papūlējies viņu iepazīt. Dumidors tāpat kā Voldemorts zināja, ka Harijs neļautu nevienam mirt viņa dēļ, tagad, kad viņš bija atklājis, ka viņa spēkos ir to nepieļaut. Aina ar mirušo Fredu, Vilksonu un Tonksu, kas gulēja uz Lielās zāles grīdas, spiedās viņa prātā. Nāve bija nepacietīga...

Bet Dumidors bija viņu pārvērtējis. Viņš nebija izpildījis savu uzdevumu. Čūska bija izdzīvojusi. Viens horkrusts, kas piesaistīja Vodemortu šai pasaulei, būs palicis arī pēc tam, kad Harijs būs nogalināts. Tiesa, tas atvieglos darbu kādam citam. Viņš prātoja, kurš to izdarīs... Rons un Hermione protams zināja, kas ir jādara... Tāpēc Dumidors bija gribējis, lai viņš tiem abiem uzticas... lai gadījumā, ja viņš satiek savu patieso likteni nedaudz par ātru, viņi varētu turpināt...

Kā lietus pret aukstu logu, šīs domas sitās pret nenovēršamās patiesības cieto virsmu, pret faktu, ka viņam bija jāmirst. Man ir jāmirst. Tam ir jābeidzas.

Rons un Hermione šķita attāli, it kā tie atrastos citā valstī, it kā viņš būtu no tiem šķīries sen, sen atpakaļ. Nebūs nekādu atvadu un izskaidrošanās, viņš bija pilnīgi pārliecināts. Šis bija ceļojums, kurā viņi nevarēja doties kopā, un mēģinājumi viņu apturēt izniekotu vērtīgo laiku. Viņš palūkojās lejup uz iedauzīto zelta pulksteni, ko viņš bija saņēmis savā septiņpadsmitajā dzimšanas dienā. Gandrīz puse no stundas, ko Voldemorts bija atvēlējis, lai viņš padotos, bija iztecējusi.

Viņš piecēlās. Viņa sirds sitās pret ribām kā neprātīgs putns. Varbūt tā zināja, ka tai atlicis tikai nedaudz laika, varbūt tā bija nolēmusi izsist visus dzīves pukstus, pirms pienākušas beigas. Aizverot kabineta durvis, viņš neskatījās atpakaļ.


=== Tulkojusi: Lynda ===


Viņš aizvēra acis un pagrieza akmeni savā rokā trīs reizes.

Harijs zināja, ka tas ir noticis, jo viņš dzirdēja vieglas kustības sev apkārt, ko radīja trausli ķermeņi, sperot soļus uz pasaulīgās, zariņiem nokaisītās zemes, kas iezīmēja Aizliegtā meža ārējo stūri. Viņš atvēra acis un palūkojās apkārt.

Harijs redzēja, ka viņi nebija nedz spoki, nedz dzīvi cilvēki. Viņi līdzinājās Melsudoram, kurš tik ilgu laiku atpakaļ izbēga no dienasgrāmatas un kuru atmiņas padarīja gandrīz materiālu. Mazāk reāli kā dzīvi cilvēki, bet reālāki par spokiem viņi devās pie viņa, un katrā sejā bija tas pats mīlošais smaids.

Džeimss bija tāda paša garuma kā Harijs. Viņam mugurā bija drēbes, kurās viņš nomira, mati bija netīri un izspūruši, un viņa brilles – nedaudz šķības kā Vīzlija kungam.

Siriuss bija garš un izskatīgs, un daudz jaunāks, nekā Harijs jebkad tika viņu redzējis dzīvē. Viņš pārvietojās ar vieglu grāciju, rokas kabatās un sejā plats smaids.

Arī Vilksons bija jaunāks, daudz mazāk noplucis, viņa mati bija biezāki un tumšāki. Viņš izskatījās laimīgs, atgriezdamies pazīstamajā apvidū, daudzo pusaudžu gadu klejojumu vietā.

Lilijas smaids bija visplatākais. Viņa, tuvojoties Harijam, atmeta savus garos matus atpakaļ, un viņas zaļās acis, tik līdzīgas viņa paša, dedzīgi uzmeklēja Harija seju, it kā viņa nekad nespētu lūkoties uz viņu gana ilgi.

— Tu esi bijis tik drosmīgs.

Harijs nespēja parunāt. Viņš nespēja atraut acis no Lilijas, un viņš nodomāja, ka viņš labprāt šādi stāvētu un lūkotos viņā mūžīgi un vairāk viņam neko nevajadzētu.

— Tu jau esi gandrīz galā,— teica Džeimss. — Ļoti tuvu. Mēs... tā lepojamies ar tevi.

— Vai tas sāp?

Bērnišķīgais jautājums izspruka no Harija lūpām, pirms viņš paspēja to apturēt.

— Nāve? Itin nemaz,— atbildēja Siriuss. — Ātrāka un vieglāka nekā iemigšana.

— Un viņš vēlas, lai tā būtu ātra. Viņš vēlas lai viss beidzas,— Vilksons piebilda.

— Es nevēlējos, lai jūs mirtu,— Harijs sacīja. Šie vārdi nāca bez viņa vēlēšanās. — Neviens no jums. Man žēl...

Viņš uzrunāja Vilksonu vairāk kā jebkuru citu klātesošo, lūdzoši skatoties uz viņu.

— ... uzreiz pēc tam, kad tev piedzima dēls... Remus, man tik ļoti žēl...

— Man arī žēl,— Vilksons teica. — Žēl, ka es nekad neiepazīšu viņu... bet viņš zinās, kādēļ es nomiru, un es ceru, ka viņš sapratīs. Es centos izveidot pasauli, kurā viņš varētu dzīvot laimīgāku dzīvi.

Vēsa vēja dvesma, kas likās nākam no paša Aizliegtā meža sirds, pacēla matus pie Harija uzacīm. Viņš zināja, ka viņi neteiks, lai viņš iet, tam ir jābūt viņa paša lēmumam.

— Vai jūs paliksiet ar mani?

— Līdz pašām beigām,— Džeimss atbildēja.

— Vai viņi jūs neredzēs? — Harijs jautāja.

— Mēs esam daļa no tevis,— Siriuss noteica. — Neredzama jebkuram citam.

Harijs paskatījās uz savu māti.

— Paliec man blakus,— viņš klusi sacīja.