Grāmatas fragmentu tulkojumi Opcijas

[eyedam]

Šajā pavedienā vari izlasīt HP 7. grāmatas fragmentu tulkojumus, kas to autoriem kalpoja kā atļauja HP forumu piekļuvei pirms latviešu versijas iznākšanas.



=== 1. nodaļa ===
11-12. lpp. (scelenty)
15-17. lpp. (terapsina)

=== 3. nodaļa ===
31-32. lpp. (grāmatu tārps)
35-36. lpp. (orx)
37-39. lpp. (Noveau)
39-41. lpp. (ils)

=== 4. nodaļa ===

53-53. lpp. (kobis)
55-57. lpp. (korkijwolfs)

=== 5. nodaļa ===

66-67. lpp. (kvadrātsakne no priedes)
70-71. lpp. (Blackberry.)

=== 6. nodaļa ===
79-80. lpp. (Nattivity)
87-88. lpp. (rowzee)
89-90. lpp. (Ariannita)

=== 7. nodaļa ===
95-96. lpp. (Jūnija Samāra)
102-103. lpp. (Marvolo Kedavra)
104-105. lpp. (helbaffy)
111-114. lpp. (hram)

=== 8. nodaļa ===
117-118. lpp. (spoon)
119-120. lpp. (kreevy)
127-127. lpp. (Subjektiņš)

=== 9. nodaļa ===
134-136. lpp. (positiv denken)
139-140. lpp. (gremlins)
140-143. lpp. (Hula)

=== 10. nodaļa ===
146-147. lpp. (berserks)
148-148. lpp. (Sanitars)
159-162. lpp. (crazy200)

=== 11. nodaļa ===
166-167. lpp. (The Shine)
169-170. lpp. (Selina)

=== 12. nodaļa ===
198-200. lpp. (Siri)

=== 13. nodaļa ===
207-208. lpp. (trobelius)
208-209. lpp. (dreamer)
213-215. lpp. (**Kittie**)
217-218. lpp. (elliitee)

=== 14. nodaļa ===
221-223. lpp. (Nazgul)
223-224. lpp. (Putnubiedēklis)

=== 15. nodaļa ===
238-239. lpp. (Aksa_lemon)
240-241. lpp. (monta)

=== 16. nodaļa ===
259-260. lpp. (Chou)
269-269. lpp. (***Dancing_Queen***)

=== 17. nodaļa ===

270-271. lpp. (Scorpse)
271-272. lpp. (Nenuil)
276-277. lpp. (The master of the Death)
279-279. lpp. (pekene)
282-285. lpp. (Fantomass)

=== 18. nodaļa ===

287-288. lpp. (Victor Krum)
288-289. lpp. (sourgruel)

=== 19. nodaļa ===

296-297. lpp. (Daniels_Redclifs)
308-309. lpp. (Pele)
309-310. lpp. (Elie)

=== 20. nodaļa ===

315-316. lpp. (colorless wind)
325-326. lpp. (Medus Mošķis)
326-327. lpp. (Antaress)

=== 21. nodaļa ===

330-332. lpp. (Laupītājmeitēns Ronja)

=== 22. nodaļa ===

355-357. lpp. (karralá)
358-360. lpp. (Shadowstalker)

=== 23. nodaļa ===

363-364. lpp. (raimmis)
384-385. lpp. (Oriole)

=== 24. nodaļa ===

388-389. lpp. (Kaķurēgs)
389-390. lpp. (Kī Kī)
393-394. lpp. (ligaanna)

=== 25. nodaļa ===

417-418. lpp. (Timmy)

=== 26. nodaļa ===

419-420. lpp. (Tension)
423-424. lpp. (Denija)
424-425. lpp. (kuitala)
428-438. lpp. (Pand(emo)niumLust)

=== 27. nodaļa ===

445-446. lpp. (Džea)

=== 28. nodaļa ===

447-449. lpp. (RiSkS)
449-451. lpp. (washulis)
458-459. lpp. (nessie)

=== 29. nodaļa ===

469-473. lpp. (Fijusska)

=== 30. nodaļa ===

485-486. lpp. (BlueberryAnima)
486-487. lpp. (!Harpy!)

=== 31. nodaļa ===

490-491. lpp. (voldy)

=== 32. nodaļa ===

513-528. lpp. (arturchix)
500-503. lpp. (Earnella (Still Alive))

=== 33. nodaļa ===

532 - 538. lpp. (eyedam)

=== 34. nodaļa ===

555-556. lpp. (Andza)
560-561. lpp. (Lynda)

=== 35. nodaļa ===

565-566. lpp. (new_zealand 143)
573-574. lpp. (Hareki)
576-579. lpp. (šķirmice)

=== 36. nodaļa ===

581-581. lpp. (Eliitis)
582-583. lpp. (Normunds)
587-589. lpp. (jefeniite)
593-594. lpp. (jauatkales)

=== Epilogs ===

603-604. lpp. (elesarels)
606-607. lpp. (Edzinsh)

[eyedam]

======= 24. nodaļa =======


=== Tulkojusi: Kaķurēgs ===


— Mums vajadzētu aizvērt viņam acis.

Harijs nebija dzirdējis pārējos iznākam no tumsas. Bilam mugurā bija ceļojuma apmetnis; no Flēras lielā, baltā priekšauta kabatas laukā rēgojās pudele, kuru Harijs atpazina kā "Kaulaudzi". Hermione bija ietinusies aizlienētos rītasvārkos – bāla un mazliet nedrošā gaitā viņa pienāca pie Rona, kurš nevilcinoties aplika roku viņai ap pleciem. Luna, kura bija ietīta vienā no Flēras mēteļiem, pieliecās un ar vieglu pieskārienu aizvēra elfa plakstiņus, tā aizsedzot viņa stiklaino skatienu.

— Nu re,— viņa klusām sacīja. — Tagad viņš var mierīgi dusēt.

Harijs ievietoja elfu kapā, salika tā mazos locekļus tā, it kā tas gulētu, izkāpa ārā no kapa un pēdējo reizi aplūkoja mazo ķermenīti. Viņš sevi piespieda nesaļimt, kad atcerējās Dumidora bēres – zelta krēslu rindas, Burvestību ministru priekšējā rindā, Dumidora sasniegumu slavināšanu un marmora kapa pieminekļa cēlumu. Viņš juta, ka Dobijs ir pelnījis tikpat dižas bēres, bet tagad tas gulēja starp krūmiem, prasti izraktā bedrē.

— Man šķiet, ka mums visiem kaut kas būtu jāsaka,— ierunājās Luna. — Es būšu pirmā. Vai drīkst? — Un, kad visi uz viņu paskatījās, viņa uzrunāja mirušo elfu, kas gulēja bedres dibenā.

— Liels paldies tev, Dobij, par to, ka tu mani izglābi no tā pagraba. Ir netaisni, ka tev bija jāmirst tad, kad biji tik labs un drosmīgs. Es vienmēr atcerēšos to, ko tu mūsu labā paveici. Es ceru, ka tu tagad esi laimīgs.

Viņa pagriezās un nogaidoši paskatījās uz Ronu, kurš nokrekšķinājās un aizsmakušā balsī sacīja: — Mjā... Paldies, Dobij!

— Paldies,— nomurmināja Dīns.

Harijs norija kamolu kaklā.

— Uzredzēšanos, Dobij! — viņš sacīja. Tas bija viss, ko viņš spēja pateikt, bet Luna bija pateikusi visu. Bills pacēla zizli, un zemes kaudze, kas atradās blakus kapam, pacēlās gaisā un kārtīgi nolaidās uz kapa, veidojot mazu, sarkanīgu uzkalniņu.


=== Tulkojusi: Kī Kī ===


— Jūs neiebildīsiet, ja es šeit mazliet uzkavēšos? — viņš jautāja pārējiem.

Viņi nomurmināja vārdus, ko viņš neuztvēra; viņš juta vieglus uzsitienus pa muguru, un tad viņi lēni soļoja atpakaļ uz mājiņu, atstājot Hariju vienu līdzās elfam.

Viņš palūkojās apkārt, tur bija daži lieli, balti akmeņi, jūras ūdens nogludināti, kas iezīmēja puķudobes malu. Viņš pacēla vienu no lielākajiem un nolika to līdzīgi kā spilvenu vietā, kur tagad atdusējās Dobija galva. Un tad ieslidināja roku kabatā pēc zižļa.

Tur bija divi. Viņš bija aizmirsis, pazaudējis pavedienu un nu nespēja atcerēties, kā zižļi tie bija. Viss, ko viņš atcerējās, kā viņš bija tos izrāvis kādam no rokām. Izvēlējies īsāko no abiem, kuru viņš juta draudzīgāku savās rokās, viņš to notēmēja uz akmeni.

Lēnām pēc viņa komandas dziļi iegriezumi parādījās uz akmens virsmas. Viņš zināja, ka Hermione varētu to izdarīt daudz glītāk un, iespējams, arī ātrāk, bet viņš gribēja pats atstāt uzrakstu, kā pats bija gribējis rakt kapu. Kad Harijs atkal piecēlās, uz akmens bija lasāms:

Šeit atdusas Dobijs – brīvs elfs.

Viņš vēl dažas sekundes skatījās uz savu roku darbu, tad aizāja. Rēta joprojām mazliet smeldza, un viņa prāts bija pilns ar lietām, kas bija uzradušās pie kapa, idejas, kas pieņēma formas tumsā, idejas, vienlaikus fascinējošas un šausminošas.

Viņi visi sēdēja dzīvojamā istabā, kad viņš ienāca mazajā hallē, viņu uzmanība pievērsta Bilam, kurš pašlaik runāja. Istaba bija gaiši krāsota, piemīlīga, kamīnā kūrās krastā iznestie koki. Harijs negribēja nosmērēt paklāju ar dubļiem, tāpēc palika pie durvīm klausoties.

— ... laimīgā kārtā Džinnija ir brīvdienās. Ja viņa būtu bijusi Cūkkārpā, viņi būtu varējuši viņu savākt, pirms mēs viņu sasniedzām. Tagad mēs zinām, ka arī viņa ir drošībā.


=== Tulkojusi: ligaanna ===


— Jūs droši vien neatceraties... — iesāka teikt Harijs.

— ... ka es biju tas goblins, kurš parādīja jums jūsu seifu, kad jūs pirmo reizi apmeklējāt Gringotu banku? — vaicāja Grābnis. — Es atceros, Harij Poter. Pat goblinu starpā jūs esat ļoti slavens.

Harijs un goblins viens otru vērtējoši aplūkoja. Harija rētu joprojām caurstrāvoja duroša sāpe. Viņš gribēja ar šo sarunu ātri tikt galā, taču tai pašā laikā viņš baidījās izteikt kādu kļūmīgu vārdu. Kamēr viņš mēģināja izdomāt labāko veidu, kā izteikt savu lūgumu, goblins pārtauca klusumu.

— Jūs apglabājāt elfu,— viņš sacīja, izklausoties negaidīti naidīgs.

— Es vēroju jūs caur blakus istabā esošo logu.

— Jā,— apstiprināja Harijs

Grābnis palūkojās uz viņu ar savām šķībajām, melnajām acīm.

— Jūs esat neparast burvis, Harij Poter.

— Kādā ziņā? — vaicāja Harijs, izklaidīgi berzējot savu rētu.

— Jūs izrakāt kapu.

— Un kas par to?

Grābnis neatbildēja. Harijs nodomāja, ka par viņu pavīpsnā dēļ tā, ka viņš bija izturējies kā vientiesis, bet viņam nelikās svarīgi, vai Grābnis atzina Dobija aprakšanu vai nē. Viņš saņēmās, lai dotos uzbrukumā.

— Grābni, man jums jājautā...

— Jūs izglābāt arī goblinu.

— Kā lūdzu?

— Jūs atvedāt mani šeit. Izglābāt mani.

— Nu, es pieņemu, ka jūs neesat par to sarūgtināts? — mazliet nepacietīgi vaicāja Harijs.

— Nē, Harij Poter,— atteica Grābnis, ar vienu pirkstu virpinādams plāno, melno bārdu uz sava vaiga, — bet jūs esat ļoti savāds burvis.

— Skaidrs,— noteica Harijs. — Tātad, man vajag nelielu palīdzību, Grābni, un jūs to varat man sniegt.

Goblins nemaz necentās Hariju iedrošināt, bet turpināja sarauktu pieri skatīties uz viņu, it kā nekad dzīvē nebūtu redzējis kaut ko tamlīdzīgu.

— Man vajag ielauzties vienā no Gringotu seifiem.

Harijs nebija domājis pateikt to tik atklāti; vārdi izlauzās no viņa brīdī, kad kā šāviens caur viņa zibens veida rētu izgāja sāpes un viņš atkal ieraudzīja Cūkkārpas apveidus. Viņš stingri noslēdza savu prātu. Vispirms viņam vajadzēja vienoties ar Grābni. Rons un Hermione nolūkojās Harijā tā, it kā viņš būtu zaudējis prātu.

— Harij... — iesāka teikt Hermione, bet Grābnis viņu pārtrauca.

— Ielauzties vienā no Gringotu seifiem? — atkārtoja goblins, nedaudz saraujoties brīdī, kad mainīja gulēšanas pozu savā gultā. — Tas ir neiespējami.

— Nē, ir gan,— Rons viņam iebilda. — Tas jau vienreiz ir ticis izdarīts.

— Tā ir,— piekrita Harijs. — Tas notika dienā, kad es pirmo reizi satiku jūs, Grābni. Manā dzimšanas dienā pirms septiņiem gadiem.