![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
![]() |
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Neuzbilstamais ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 23.07.03 Kur: Latvija, Rīga Klusais okeāns 2010 ![]() |
======= 16. nodaļa =======
=== Tulkotājs: Chou === Harij, vai tu varētu palīdzēt ar vienu lietu? viņa acīmredzot nebija klausījusies viņā. Viņa noliecās un pastiepa uz priekšu Dziesminieka Bitīša stāstus. Paskaties uz šo simbolu, viņa teica, norādot uz lapas augšpusi. Virs tā Harijs redzēja stāsta nosaukumu (bet nevarēja būt par to drošs, nespēdams tulkot senās rūnas), tur bija attēls, kas izskatījās pēc trijstūrainas acs, tās zīlīti šķērsoja vertikāla līnija. Hermione, es nekad neesmu mācījies senās rūnas. Es to zinu; bet tā nav rūna, un tā nav arī zilbe. Visu laiku man likās, ka tas ir acs attēls, bet es domāju, ka tā nav! Tā tikusi ierakstīta, paskaties, kāds to ir iezīmējis te, tā nemaz nav daļa no grāmatas. Padomā, vai tu kādreiz esi tādu redzējis? Nē... Nē, pagaidi, Harijs ieskatījās tuvāk. Vai tas gadījumā nav tas pats simbols, kas bija ap kaklu Lunas tēvam? Man arī tā likās! Tad jau tā ir Grindelvalda zīme. Viņa pārsteigta cieši skatījās viņā. Kas? Krums man pastāstīja... Viņš atstāstīja stāstu, ko Viktors Krums bija izstāstījis kāzās. Hermione izskatījās pārsteigta. Grindevalda zīme? Viņa skatījās uz Hariju, tad uz dīvaino simbolu, tad atkal uz viņu. Es nekad neesmu dzirdējusi, ka Grindelvaldam bijusi sava zīme. Visur, kur es lasīju, nekad nekas nebija minēts par to. Kā jau es teicu, Krums atpazina to simbolu, kas bija iekalts Durmštrangas sienā, un Grindelvalds pats to tur bija atstājis. Viņa atkrita vecā atzveltnes krēslā, viņas sejā bija nepatika. Tas ir ļoti dīvaini. Ja tas ir tumšās maģijas simbols, tad ko tas dara bērnu stāstu grāmatā? Njā, tas ir dīvaini, teica Harijs. Un tu domā, ka Skrimžūrs to nebūtu pazinis. Viņš bija burvestību ministrs, viņam taču vajadzēja būt ekspertam tumšajās lietās. Es zinu... Varbūt viņš domāja, ka tā ir acs, tāpat kā es. Visiem pārējiem stāstiem arī pie nosaukuma ir mazi attēliņi. Viņa nerunāja, bet turpināja pētīt dīvaino zīmi. Harija mēģināja vēlreiz. Hermione? Hmm? Es te tā domāju. Es... es gribu doties un Godrika gravu. Viņa paskatījās uz viņu, bet viņas skatiens bija izkliedēts, un viņš bija pārliecināts, ka viņa vēl aizvien domā par mistisko zīmi grāmatā. Jā, viņa teica, jā, es arī par to biju prātojusi. Es tiešām domāju, ka mums tas jādara. Vai tu mani pareizi dzirdēji? viņš jautāja. Protams, ka dzirdēju. Tu gribi doties uz Godrika gravu. Es piekrītu. Es uzskatu, ka mums vajag to darīt. Es domāju, tas ir, es nevaru iedomāties citu vietu, kur tas varētu būt. Tas būs bīstami, bet jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man liekas, ka tas ir tur. Eee... kas tur ir? jautāja Harijs. Viņa izskatījās tik samulsusi, cik Harijs jutās. Nu, zobens, Harij! Dumidors droši vien zināja, ka tu gribēsi tur doties, un es domāju, ka Godrika grava ir arī Godrika Grifidora dzimšanas vieta. Tiešām? Grifidors nāk no Godrika gravas? Harij, vai tu kādreiz vispār esi atvēris Maģijas vēsturi? Eee, viņš teica, smaidot, liekas, pirmo reizi šo mēnešu laikā: viņa sejas muskuļi likās ērmīgi stīvi. Var gadīties, ka es to esmu atvēris, zini, tad, kad es to nopirku... vienreiz... === Tulkotājs: ***Dancing_Queen*** === Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve... Viņa prātā ienāca briesmīga doma un reizē ar to arī panika. Vai tā nav tāda kā nāvēžu ideja? Kāpēc tā ir tur? Tā nenozīmē uzvaru pār nāvi tādā veidā, kā to domā nāvēži, Harij, sacīja Hermione, piesardzīgā balsī. Tas nozīmē... tu zini... dzīvošanu pēc nāves. Dzīvi pēc nāves. Bet viņi nedzīvoja, domāja Harijs viņi bija zuduši. Tukšie vārdi nevarēja noslēpt faktu, ka viņa vecāku mirstīgās atliekas gulēja turpat zem sniega un akmeņiem, vienaldzīgas, nezinošas. Un asaras parādījās, pirms viņš spēja tās apturēt, verdoši karstas uzreiz sastinga uz viņa sejas. Kāda bija to noslaucīšanas jēga vai izlikšanās? Viņš ļāva tām krist, sakniebis savas lūpas cieši kopā, ar acīm skatoties lejup uz biezo sniega kārtu uz vietu, kur pēdējais, kas bija atlicis no Lilijas un Džeimsa, gulēja, nu jau kauli, ticamāk, putekļi, nezinot un nerūpējot, ka viņu pašu dēls stāvēja tik tuvu, ka viņa sirds vēl sitās, ka viņš bija dzīvs dēļ viņu upuriem un šinī brīdī tuvu vēlmei gulēt blakus viņiem zem biezās sniega kārtas. Hermione atkal bija satvērusi viņa roku un cieši to turēja. Viņš nespēja uz viņu paskatīties, bet atbildot paspieda viņas, un, elpojot dziļus, asus nakts gaisa malkus, mēģināja sevi nomierināt, atgūt kontroli pār sevi. Viņam vajadzēja kaut ko atstāt šeit, bet par to viņš nebija padomājis, katrs augs kapsētā bija bez lapām un sasalis. Bet Hermione pacēla savu zizli, uzvilka tādu kā apli gaisā, un viņu priekšā uzziedēja vainags ar Ziemassvētku rozēm. Harijs to noķēra un uzlika uz savu vecāku kapa. Līdzko viņš bija piecēlies kājās, viņš vēlējās doties prom. Viņš domāja, ka neizturēs kaut vēl vienu brīdi šeit. Viņš uzlika roku Hermionei uz pleciem, un viņa uzlika savējo uz Harija vidukļa, viņi pagriezās klusumā un sāka brist pa sniegu atpakaļ, paejot garām Dumidora mātes un māsas kapam, atpakaļ uz tumšās baznīcas pusi un ārpus skata robežām esošajiem skūpstu vārtiem. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2025 05:02 |