Grāmatas fragmentu tulkojumi Opcijas

[eyedam]

Šajā pavedienā vari izlasīt HP 7. grāmatas fragmentu tulkojumus, kas to autoriem kalpoja kā atļauja HP forumu piekļuvei pirms latviešu versijas iznākšanas.



=== 1. nodaļa ===
11-12. lpp. (scelenty)
15-17. lpp. (terapsina)

=== 3. nodaļa ===
31-32. lpp. (grāmatu tārps)
35-36. lpp. (orx)
37-39. lpp. (Noveau)
39-41. lpp. (ils)

=== 4. nodaļa ===

53-53. lpp. (kobis)
55-57. lpp. (korkijwolfs)

=== 5. nodaļa ===

66-67. lpp. (kvadrātsakne no priedes)
70-71. lpp. (Blackberry.)

=== 6. nodaļa ===
79-80. lpp. (Nattivity)
87-88. lpp. (rowzee)
89-90. lpp. (Ariannita)

=== 7. nodaļa ===
95-96. lpp. (Jūnija Samāra)
102-103. lpp. (Marvolo Kedavra)
104-105. lpp. (helbaffy)
111-114. lpp. (hram)

=== 8. nodaļa ===
117-118. lpp. (spoon)
119-120. lpp. (kreevy)
127-127. lpp. (Subjektiņš)

=== 9. nodaļa ===
134-136. lpp. (positiv denken)
139-140. lpp. (gremlins)
140-143. lpp. (Hula)

=== 10. nodaļa ===
146-147. lpp. (berserks)
148-148. lpp. (Sanitars)
159-162. lpp. (crazy200)

=== 11. nodaļa ===
166-167. lpp. (The Shine)
169-170. lpp. (Selina)

=== 12. nodaļa ===
198-200. lpp. (Siri)

=== 13. nodaļa ===
207-208. lpp. (trobelius)
208-209. lpp. (dreamer)
213-215. lpp. (**Kittie**)
217-218. lpp. (elliitee)

=== 14. nodaļa ===
221-223. lpp. (Nazgul)
223-224. lpp. (Putnubiedēklis)

=== 15. nodaļa ===
238-239. lpp. (Aksa_lemon)
240-241. lpp. (monta)

=== 16. nodaļa ===
259-260. lpp. (Chou)
269-269. lpp. (***Dancing_Queen***)

=== 17. nodaļa ===

270-271. lpp. (Scorpse)
271-272. lpp. (Nenuil)
276-277. lpp. (The master of the Death)
279-279. lpp. (pekene)
282-285. lpp. (Fantomass)

=== 18. nodaļa ===

287-288. lpp. (Victor Krum)
288-289. lpp. (sourgruel)

=== 19. nodaļa ===

296-297. lpp. (Daniels_Redclifs)
308-309. lpp. (Pele)
309-310. lpp. (Elie)

=== 20. nodaļa ===

315-316. lpp. (colorless wind)
325-326. lpp. (Medus Mošķis)
326-327. lpp. (Antaress)

=== 21. nodaļa ===

330-332. lpp. (Laupītājmeitēns Ronja)

=== 22. nodaļa ===

355-357. lpp. (karralá)
358-360. lpp. (Shadowstalker)

=== 23. nodaļa ===

363-364. lpp. (raimmis)
384-385. lpp. (Oriole)

=== 24. nodaļa ===

388-389. lpp. (Kaķurēgs)
389-390. lpp. (Kī Kī)
393-394. lpp. (ligaanna)

=== 25. nodaļa ===

417-418. lpp. (Timmy)

=== 26. nodaļa ===

419-420. lpp. (Tension)
423-424. lpp. (Denija)
424-425. lpp. (kuitala)
428-438. lpp. (Pand(emo)niumLust)

=== 27. nodaļa ===

445-446. lpp. (Džea)

=== 28. nodaļa ===

447-449. lpp. (RiSkS)
449-451. lpp. (washulis)
458-459. lpp. (nessie)

=== 29. nodaļa ===

469-473. lpp. (Fijusska)

=== 30. nodaļa ===

485-486. lpp. (BlueberryAnima)
486-487. lpp. (!Harpy!)

=== 31. nodaļa ===

490-491. lpp. (voldy)

=== 32. nodaļa ===

513-528. lpp. (arturchix)
500-503. lpp. (Earnella (Still Alive))

=== 33. nodaļa ===

532 - 538. lpp. (eyedam)

=== 34. nodaļa ===

555-556. lpp. (Andza)
560-561. lpp. (Lynda)

=== 35. nodaļa ===

565-566. lpp. (new_zealand 143)
573-574. lpp. (Hareki)
576-579. lpp. (šķirmice)

=== 36. nodaļa ===

581-581. lpp. (Eliitis)
582-583. lpp. (Normunds)
587-589. lpp. (jefeniite)
593-594. lpp. (jauatkales)

=== Epilogs ===

603-604. lpp. (elesarels)
606-607. lpp. (Edzinsh)

[eyedam]

======= 6. nodaļa =======


=== Tulkojusi: Nattivity ===


Viņi viens uz otru lūkojās, un Džinnijas izteiksmē bija ne tikai šoks. Pēkšņi Harijs saprata, ka šī ir pirmā reize, kad viņš ar viņu atkal ir vienatnē kopš tām zaudētajām stundām Cūkkārpas klusajos nostūros. Viņš bija pārliecināts, ka viņa atceras to pašu. Viņi abi salēcās, kad durvis atvērās un ienāca Vīzlija kungs, Kingslijs un Bils.

Viņi, tāpat kā citi Ordeņa biedri, tagad bieži pievienojās vakariņās, jo "Midzeņi" aizvietoja Drūmkakti 12 kā galveno mītni. Vīzlija kungs izskaidroja, ka pēc Dumidora nāves viņi ir jaunie slepensargi, katrs, kuram Dumidors uzticēja Drūmkaktes atrašanās vietu, par tādu kļūst.

— Un ja tie ir kādi divdesmit no mums, tas ievērojami samazina Acurauga burvestības spēku. Divdesmit reižu vairāk iespēju nāvēžiem no kāda uzzināt noslēpumu. Mēs nevarējām to vairs ilgāk paturēt.

— Bet Strups, protams, jau ir izpaudis adresi nāvēžiem? — jautāja Harijs.

— Nu, Trakacis uzlika dažus lāstus aizsardzībai pret Strupu, ja viņš tur tomēr atgriežas. Mēs ceram, ka tie būs gana spēcīgi, lai turētu viņu ārpusē un sasaistītu viņa mēli, ja viņš sadomā ko atklāt par vietu, bet mēs neesam pārliecināti. Tas tagad būtu neprāts izmantot to kā galveno mītni, kad aizsardzība ir kļuvusi tik nedroša.

Tajā vakarā virtuve bija tik pieblīvēta, ka bija gūti darboties ar nazīšiem un dakšiņām. Harijs gadījās iespiests blakus Džinnijai; pirms brīža nepateiktās lietas lika viņam vēlēties, kaut starp viņiem būtu vēl daži cilvēki. Viņš tik ļoti centās nepieskarties viņas rokai, ka knapi varēja sagriezt savu cāli.

— Kādas ziņas par Trakaci? — Harijs jautāja Bilam.

— Nekā,— atbildēja Bils.

Viņi nebija varējuši sarīkot Trakača bēres, jo Bils ar Vilksonu neatrada viņa līķi. Bija sarežģīti zināt, kur tieši viņš būtu varējis nokrist, ņemot vērā tumsu un sajukumu, kad notika cīņa.

— "Dienas Pareģis" nav ziņojis par viņa nāvi, vai par līķa atrašanu,— Bils iesāka. — Bet tas neko daudz nenozīmē. Tas šajos laikos daudz ko noklusē.

— Un viņi vēl joprojām nav paziņojuši par visām tām burvestībām, ko es liku lietā, lai izbēgtu no nāvēžiem? — Harijs pāri galdam uzrunāja Vīzlija kungu, kurš nogrozīja galvu. — Tāpēc, ka viņi zina, ka man nebija citas iespējas, vai tāpēc, ka viņi nevēlas, lai es visai pasaulei paziņoju, ka man uzbrucis Voldemorts?


=== Tulkojis: rowzee ===


— Ja mēs zinātu kaut viena horkrusta atrašanās vietu, es tev piekristu,— teica Harijs, kuram likās, ka Hermione pilnībā neizprot viņa vēlmi atgriezties Godrika gravā. Viņa vecāku kapi bija tikai viena daļa no gravas valdzinājuma; viņam bija stipra, kaut arī neizskaidrojama sajūta, ka šī vieta slēpj sevī atbildes. Varbūt viņam tā šķita tikai tāpēc, ka tā bija vieta, kur viņš izdzīvoja pēc Voldemorta nonāvēšanas lāsta; tagad, kad viņš stāvēja izaicinājuma priekšā atkārtot varoņdarbu, vieta, kur tas bija noticis, arvien pievilka Hariju, kurš vēlējās saprast.

— Vai tev nešķiet iespējams, ka Voldemorts licis novērot Godrika gravu? — Hemione vaicāja. — Viņš varētu domāt, ka tu vēlēsies atgriezties un apmeklēt savu vecāku kapus, kad vari doties, kurp vien gribi.

Tas Harijam nebija ienācis prātā. Kamēr viņš centās atrast pretargumentu, ierunājās Rons, kurš acīmredzot sekoja savam domas pavedienam.

— Šī R.A.B. persona,— viņš teica. — Tas, kurš nozaga īsto medaljonu, ja?

Hermione pamāja.

— Viņš zīmītē rakstīja, ka to iznīcinās, vai ne?

Harijs pavilka savu mugursomu pie sevis un izvilka viltoto horkrustu, kurā joprojām salocīta atradās R.A.B. zīmīte.

— Es esmu nozadzis īsto horkrustu un grasos to iznīcināt, cik vien ātri varēšu,— Harijs izlasīja.

— Un ja nu viņš patiešām to piebeidza? — teica Rons.

— Vai viņa,— Hermione iestarpināja.

— Vienalga,— teica Rons, — mums tad būtu par vienu mazāk!

— Jā, bet mums tik un tā būs jāmēģina atrast īstais medaljons, vai ne? — teica Hermione. — Jānoskaidro, vai tas ir vai nav iznīcināts.

— Un kad mēs atrodam horkrustu, kā tieši to var iznīcināt? — jautāja Rons.

— Nu,— Hermione teica, — es to esmu papētījusi.

— Kā? — prasīja Harijs. — Es biju domājis, ka bibliotēkā nav grāmatu par horkrustiem.

— Nebija arī,— teica Hemione, kura bija nosarkusi. — Dumidors tās visas izņēma no bibliotēkas, bet viņš... viņš tās neiznīcināja.

Rons izslējās, acis ieplezdams.

— Kā, pie Merilina biksēm, tev izdevās dabūt tās horkrustu grāmatas savās rokās?

— Tā... tā nebija zagšana! — Hermione teica, skatoties gan uz Hariju, gan Ronu ar tādu kā izmisumu. — Tās tomēr ir bibliotēkas grāmatas, pat ja Dumidors tās bija izņēmis no plauktiem. Katrā ziņā, ja viņš patiešām būtu vēlējies, lai neviens tām netiktu klāt, esmu pārliecināta, ka viņš būtu padarījis to daudz grūtāk...

— Runā taču par lietu! — teica Rons.

— Nu... tas bija vienkārši,— teica Hermione smalkā balsī. — Es tikai pielietoju izsaukšanas burvestību. Jūs taču zināt – šurpum. Un... tās izlidoja no Dumidora kabineta tieši uz meiteņu guļamistabām.

— Bet kad tu to izdarīji? — jautāja Harijs, lūkojoties Hermionē ar apbrīnu un neticību.

— Tieši pēc viņa – Dumidora – bērēm,— atbildēja Hermione vēl smalkākā balsī. — Tieši pēc tam, kad bijām vienojušies pamest skolu un doties meklēt horkrustus. Kad es uzkāpu tornī, lai paņemtu savas mantas, es... es sapratu, ka, jo vairāk zināsim par tiem, jo labāk... un es tur biju viena... Tā es pamēģināju... un tas nostrādāja. Tās ielidoja tieši iekšā pa atvērto logu un es... es tās sasaiņoju.

Viņa norija siekalas un lūdzoši teica: — Es patiešām nedomāju, ka Dumidors dusmotos, mēs taču netaisāmies izmantot šo informāciju, lai izveidotu horkrustu, vai ne tā?


=== Tulkojusi: Ariannita ===


— Šī ir tā viena, kas dod precīzas instrukcijas par to, kā izveidot horkrustu. Tumšākās zints noslēpumi – tā ir briesmīga grāmata, tiešām drausmīga, pilna ar ļaunu maģiju. Interesanti, kad Dumidors to aizvāca no bibliotēkas... Ja viņš to neizdarīja, kamēr kļuva par direktoru, varu derēt, Voldemorts dabūja visas vajadzīgās instrukcijas, kas viņam no šīs te bija nepieciešamas.

— Kāpēc viņam vajadzēja jautāt Gliemjragam, kā izveidot horkrustu, ja viņš jau bija to izlasījis? — jautāja Rons.

— Viņš gāja pie Gliemjraga tikai tāpēc, lai uzzinātu, kas notiktu, ja sašķeltu savu dvēseli septiņās daļās, — teica Harijs. — Dumidors bija pārliecināts, ka Melsudors zināja, kā uztaisīt horkrustu, jau no laika, kad viņš par tiem taujāja Giemjragam. Hermion, es domāju tev ir taisnība, tā mierīgi varēja būt tā, kur viņš dabūja informāciju.

— Un jo vairāk es par tiem lasu,— sacīja Hermione,— jo drausmīgāki tie šķiet, un arvien mazāk es spēju noticēt tam, ka viņš tiešām uztaisīja sešus. Šajā grāmatā ir brīdinājums par to, cik nedrošu tu atstāj atlikušo dvēseli, to saplēšot, un tas tikai, lai uztaisītu vienu horkrustu!

Harijs atcerējās, ko Dumidors bija teicis par Voldemorta piedēvēšanu kaut kam vairāk nekā "parastam ļaunumam".

— Vai nav kāds veids, kā sevi atkal salikt kopā? — Rons jautāja.

— Ir,— atbildēja Hermione, ar vārgu smaidu, — bet tas būtu ārkārtīgi sāpīgi.

— Kāpēc? Kā to var izdarīt? — vaicāja Harijs.

— Nožēla,— sacīja Hermione. — Tev vajag patiešām izjust to, ko tu esi nodarījis. Tur ir paskaidrojums. Acīmredzot sāpes no tā var tevi iznīcināt. Es kaut kā nevaru iedomāties Voldemortu mēģinām darīt ko tādu, jūs varat?

— Nē,— teica Rons, pirms Harijs paspēja atbildēt. — Tātad tajā grāmatā ir kas teikts, kā iznīcināt horkrustus?

— Jā,— teica Hermione, šķirot trauslās lappuses kā apskatot trūdošas ķidas,— tāpēc tā brīdina tumšos burvjus, cik stipri tie jāaizsargā. No tā visa, ko es esmu izlasījusi, tas ko Harijs izdarīja Melsudora dienasgrāmatai, bija viens no nedaudzajiem, tiešām drošajiem horkrusta iznīcināšanas veidiem.

— Kas? Tā saduršana ar baziliska zobu? — jautāja Harijs.

— Ak, labi, tad mums gan ir paveicies ar tik milzīgiem bazilisku zobu krājumiem,— teica Rons. — Es jau domāju, ko mēs taisāmies ar tiem darīt.

— Tam nav jābūt baziliska zobam,— pacietīgi teica Hermione. — Tam jābūt kaut kam tik ļoti kaitīgam, lai horkrusts sevi nevarētu atjaunot. Baziliska indei ir tikai viens pretlīdzeklis, un tas ir neiedomājami rets...

— ... fēniksa asaras,— sacīja Harijs pamājot.