![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Dens bija atvēris pāris durvis. Vienas priekš Meridiānas, otras priekš vēl vienas meitenes, trešās priekš puiša, kurš nesen bija palūdzis, lai tam arī atver durvis, un beigu beigās arī priekš sevis. Viņš uzskatīja, ka salas iedzīvotājiem tomēr nevajadzēs istabas, jo kā nekā tie bija salas iedzīvotāji, nevis kā viņi - iebraucēji. Nevērīgi nopētījis savu istabu, viņš jau atradās pie Meridiānas istabas durvīm. Mirkli minstinādamies, viņš pie tām pieklauvēja un pavēra mazu šķirbu, nezin kādēļ jau pašo mazo laika posmu, meitene puisim bija iepatikusies. Nē, ne jau uzreiz, ka viņš viņā būtu iemīlējies, bet viņas sabiedrībā vienkārši bija jautri, viņai bija patīkama dvēsele. -Ceru, ka netraucēju, es vienkārši gribēju pajautāt, vai...- Pamanījis meitenes mantas uz gultas, viņš mirkli apklusa, -Vai tev nekas nepalika kuģī? Vienkārši es nepaņēmu savas mantas un nodomāju vai kaut kas tev nav palicis tur pat, jo tad man nebūtu problēmas paķert līdzi tās, lai tev nevajag iet un stiept.-
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.06.2024 02:16 |