Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
29.03.2007 20:05
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
10.04.2007 20:22
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 24.03.06 Kur: Uz palodzes zem loga. |
Meridiāna nopūtās. Vakars sāka izvērsties jauks. Luk, kur viņu bija novedusi viņas ziņkārība un gribēšana pazīties ar visiem. Viņa paskatījās uz kucēnu. Tu nu gan esi... Tādas mazas mīļas kucēna actiņas mani nemēdz ietekmēt. viņa pati savilka žēlīgu ģīmi, tad iesmējās. Neko teikt. Tad viņa pagriezās pret Denu. Ē.. visādi dzīvnieki! Tādi, kuri savu mūžu nav uz manu pusi skatījušies. Meridiāna mirkli nogaidīja, tad iesmējās. Meitenes smiekli bija jautri un skanīgi.
|
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 21:48 |