![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Puisis par jautājumu "mums" tikai platāk pasmaidīja, par pārējo daļu, kur tika pieminēts viņas tēvs, likās, ka meitene vienā mirklī aprāvās, bet puisis nevēlējās uzmākties ar jautājumiem, kā nekā viņi tik tikko bija pazīstami un ja kādreiz meitene pati vēlēsies pastāstīt, tad to arī izdarīs. -Virtuve? Vai esi tāds pats vēdera vergs kā pārējie?- Dens uzjautrināti teica, bet tas pieliecās uz Meridiānas pusi un čukstus teica, -Es tev atklāšu noslēpumu, es arī esmu vēdera vergs.- Nostājies taisni, viņš ļoti nopietni pamāja ar galvu tā apstiprinot savu sakāmo, bet tad notupās zemē. Pie viņa bija piegājis kucēns, tas pats kucēns, kuru viņš redzēja pludmalē un kurš... -Lapej... nāc šurpu, es tevi nemātāšu šurpu turpu, un tu...- Puisis viegli aizkāra suņuka degungalu, -... esi viens palaidnieks, ja es nezinātu, ka tu...- Dens atkal pasmaidīja, turpinot tupēt un gaidot Lapeju, -Kad biju vēl maziņš un mani vecāki bija vēl... jā, tad es gribēju kļūt par vetrenārārstu. Man ļoti patika dzīvnieki, un tobrīd likās, ka viņi burtiski man līp klāt- Viņš jautri teica un palūkojās uz augšu uz Meridiānu.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 23:02 |