![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Dens iesmējās, smiekli atbalsojās visā telpā, viņš palūkojās uz Meridiānu. -Neuztraucies, ar mani viss ir kārtībā un tev vecāki nemācīja, ka svešu cilvēku darīšanās nav jābāž savu deguntiņu? To sakot, viņš mīļi ieknieba meitenes degungaliņā, un visu to laiku, viņš plati smaidīja, no nesenā pelēcīguma nebija ne miņas, un viņš nepārprotami tagad jokojās. Kādēļ viņa par to uzprasīja? Vai tiešām es esmu tā nolaidies? Un... Den! Nomierinies! Viņa vienkārši ir ļoti jauka persona, sen nav satikts tik draudzīga un jauka persona, kurai uztrauktu sveši cilvēki.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 01:01 |