Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
29.03.2007 20:05
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
10.04.2007 15:36
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 17.02.05 Kur: starp uguni, ūdeni un pasaules galu Niks 2006 |
Nokāpusi no kuģa, Kaleja bija dziļi un tīksmi ieelpojusi sviago, viegli neparastu smaržu piestrāvoto gaisu. Šeit bija jauki. Vienalga, kas viņu sagiada, šeit bija jauki. Prom no pilsētas, prom no šaurības! Plašums un brīvība! Un vecāki vēl grib iespundēt viņu sāurā kabinetā. Meitene zināja, ka neizturētu pat nedēļu.
Gandrīz aplaidusi gar ausīm sagaidītājas vārdus, meitene attapās tikai tad, kad paŗējie atpūtnieki jau devās uz priekšu. Veikli sakaŗtojusi sporta somas pleca siksnu, viņa steidzās tiem pa pēdām. Ilgi gan ne. Patīakmā ainava un diezgan vēlās stundas skaistums sasildīaj sirdi un ļāva uz mirkli aimirst kur viņa ir un kāpēc iet uz preikšu ar diezgan smago somu vienā plecā un nelielo somiņu otrā plecā, liekot abu somu siksnām uz krūtīm un muguras sakrustoties. Mazajā somā kas klusi sakustējās un purniņu laukā izbāza gandrīz balts, ar viegli rūsganu galvu, sermulītis. Viegli paošņājis gaisu, Tarruks noskrēja lejā un āpsēdās uz pakaļkājām meitenes preikšā. Ķermenītis viegli trīcēja un tumšās acis ziņkāri raudzījās visapkārt. Tad viekli uzskrējis atpakaļ pa meitenes kāju, dzīvnieciņš apsēdās uz viņas pleca un viegli paskrubināja ausi. -Kas noticis, Tar?- viņa klusi ievaicājās, atraujoties no apkaŗtnes. Ak, es laikam esmu atpalikusi!- satraukti eisākusies, Kaleja paātrināja gaitu un steidzās turp, kur bija redzami paŗējie atūtnieki. Viegli aizelsusies viņa nonāca pie viesnīcas. Ziņkārīgs skatiens tika veltīts tās fāsādei un iekštelpām. Uz pelca vēl joprojām sē3dēja sermulītis. -Ekstravagantāki apstākļi. Tieši tas, kas vajadzīgs!- meitene droši spēra soli uz priekšu. -Vai sitabiņas augšstāvā? Vēl kas nozīmīgs būtu jāzina?- daduz nedomādama, viņa izvaicāja melnmataino meiotenei. Kaleja bija pilņigi droša, ka tā ir viņu sagiadītājā, kaut uzmetusi iepreikš viņai bija tikai īsu mirkli. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 23:19 |