Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
29.03.2007 20:05
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
09.04.2007 12:40
Raksts
#2
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Liandeira nolūkojās juceklī, kas bija radies burtiski dažu minūšu laikā. Laikam jau visi ciemiņi vēlējās pavadīt nakti zem klajas debess.
Uzpūta dzestrs vējiņš, kas arvien mazliet pieņēmās spēkā. Jūs laikam nenāksiet.. Meitenes balsi dzirdēja visi salas viesi. Likās, ka vējš nes viņas balsi. Verbūt tā arī bija, bet neviens, kas par to aizdomājās, netika gudrs. Meitene bija pavērusi viesnīcas parādes durvis, bet pati meklēja, kur ir noglabātas istabiņu atslēgas. No iekšpuses gan viesnīca izskatījās vēl briesmīgāka, nekā no ārpuses. Visu klāja bieza putekļu kārta, trepes bija pamatīgi apskādētas. Margu tām vispār nebija, dažiem pakāpieniem bija pamatīgi caurumi. Sienas vairs tikai šur tur rotāja tapetes, grīdas segums bija nenosakāms. Sveces, kas bija visur - pie griestiem, uz zemes, pie sienām, tās visas dega. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 00:40 |