![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 12.03.07 ![]() |
Bija jau ap pusdien laiku un jau kā neracionāli šai dienai arā bija apmācies un nebija miņas no lietus. Pūta spēcīgs vējš un ar gaisa transportu ārā bija visai bīstami lidot, bet tomērt viena lidmašīna lidoja. Tā pieredzēja daudzas gaisa bedres, bet par laimi neko vairāk. Nolaižoties uz zemes tā piebrauca pie liela bunkura, kurš atradās klintī. No ārpuses, tas izstījās pēc kādas mazas mājiņas, bet tā bija ieeja uz klintī esošo Bāzi. Pa vienam vien izkāpa visi kareivji, kas pieteicās šaj misijā un viņu pavadīja bars bruņojušos zaldātu, kuriem bruņas sedzavisu ķermeni un viņu ķermeni padarīja par milzīgu. Kad visi ienāca iekšā bāzē viņus uzreiz nogādāja uz vienu lielu telpu, kurā viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules. Kad visi bija saģērbušies un pārbaudīti, viņus aicināja iet tālāk uz galveno telpu, kurā bija visādi aprīkojumu sākot no nažiem beidzot ar smagāko artilēriju. Kā arī bija visādi tehnaloģijas brīnumi. Pašā telpas vidū bija vairāki krēsli kuros aicināja sēdēt viens no zaldātiem, kas darbojās ap tehniku. Un uz sienas, kas bija tieši pretī krēsliem bija milzīgs ekrāns, kurā rādija milzīgu šīs organizācijas logo. Logo- 2 milzīgi ērgļi, kuri ir viens otram blakus. Apkārt šivirēja daudz zaldātu, kuri kaut ko darīja, gan laboja, gan patrulēja. Bet šiem jauniņajiem, kuri bija tiko ieradušies bija cits darbs, viņiem bij jāapsēžas krēslos un jāgaida , kad ieradīsies ģenerālis, kurš izskaidros misijas noteikumus un mērķus. Un kā par brīnumu neviens nezināja, ka ģenerālis ir sieviete, tieši jauniņie. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Visai īsā laika sprīdī Kaķes bezrūpīgā sejas izteiksme bija nomainījusies uz dzelzbetona ģīmi, kas neuzklausīja iebildumus un skuķu činkstoņu. Viņa bija viena no retajām, kas neskatoties uz nespēju radīt pēcnācējus bija palikusi tik pat dzīvespriecīga un jautra. Kaķe klusi vēroja karti, ģenerāles teikto viņa dzirdēja, pavisam droši, bet karte šobrīd bija interesantāka. Zaļie punktiņi dažās vietās atradās īpaši tuvu bāzei un tas lika kaķiskajās acīs iedegties kārei pēc vēl lielāka piedzīvojuma, patiesībā arī viņa bija daļēji mutants, tikai atšķirībā no lielākā vairākuma šo izdzimteņu viņā valdīja 95% cilvēcisko emociju, tikai ārkārtas režīmā viņa spēja kļūt par zvēru un pat tas neko diži nemainīja, Kaķe bija un palika gandrīz pilnīga cilvēka izskatā, vienīgi zaļās, luminiscējošās acis un ilkņi nodeva radiācijas radīto ietekmi, noveicās, ka tā neatstāja paliekošas sekas uz viņas domāšanu, tikai minimāli uz fizisko izskatu. Kaķe novērsās no kartes un uzmanīgi nopētīja sievieti, kāds puisis bija uzdevis jautājumu, straujšs "miglas lukturu" skatiens tika pievērsts pilotam un tad jau atkal viņa pievērsās ģenerālei.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 02:37 |