Last Hope, [C],[PZP],[BP]... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Last Hope, [C],[PZP],[BP]... |
08.04.2007 20:32
Raksts
#1
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem Grupa: Biedri Pievienojās: 12.03.07 |
Bija jau ap pusdien laiku un jau kā neracionāli šai dienai arā bija apmācies un nebija miņas no lietus. Pūta spēcīgs vējš un ar gaisa transportu ārā bija visai bīstami lidot, bet tomērt viena lidmašīna lidoja. Tā pieredzēja daudzas gaisa bedres, bet par laimi neko vairāk. Nolaižoties uz zemes tā piebrauca pie liela bunkura, kurš atradās klintī. No ārpuses, tas izstījās pēc kādas mazas mājiņas, bet tā bija ieeja uz klintī esošo Bāzi. Pa vienam vien izkāpa visi kareivji, kas pieteicās šaj misijā un viņu pavadīja bars bruņojušos zaldātu, kuriem bruņas sedzavisu ķermeni un viņu ķermeni padarīja par milzīgu. Kad visi ienāca iekšā bāzē viņus uzreiz nogādāja uz vienu lielu telpu, kurā viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules. Kad visi bija saģērbušies un pārbaudīti, viņus aicināja iet tālāk uz galveno telpu, kurā bija visādi aprīkojumu sākot no nažiem beidzot ar smagāko artilēriju. Kā arī bija visādi tehnaloģijas brīnumi. Pašā telpas vidū bija vairāki krēsli kuros aicināja sēdēt viens no zaldātiem, kas darbojās ap tehniku. Un uz sienas, kas bija tieši pretī krēsliem bija milzīgs ekrāns, kurā rādija milzīgu šīs organizācijas logo. Logo- 2 milzīgi ērgļi, kuri ir viens otram blakus. Apkārt šivirēja daudz zaldātu, kuri kaut ko darīja, gan laboja, gan patrulēja. Bet šiem jauniņajiem, kuri bija tiko ieradušies bija cits darbs, viņiem bij jāapsēžas krēslos un jāgaida , kad ieradīsies ģenerālis, kurš izskaidros misijas noteikumus un mērķus. Un kā par brīnumu neviens nezināja, ka ģenerālis ir sieviete, tieši jauniņie. |
|
|
08.04.2007 21:49
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* |
Pārsteigti un nosodoši skatieni tika vērsti uz Kaķi, jā viņa tos juta un kā vēl. Kaut ko nesakarīgu noņurdēdama meitene vēlreiz uzsmaidīja Eināram, tad paskatījās uz ģenerāli un klusībā iesmējās. Trīs gadus atpakaļ viņa sev bija apsolījusi kādreiz kļūt par tādu pašu kā viņa. Tas bija Kaķes sievietes ideāls, arī viņa gribēja būt tik spēcīga un valdonīga, bet vēl gadi bija priekšā, daudzi gadi. Deviņpadsmitgados ģenerāles līmeni sasniegt vēl nevarēja, noteikti ne. Strauji, veikli un pilnīgi bez ne mazākās skaņas Kaķe spožajām acīm mirdzot piegāja pie krēsliem un nosēdās pirmajā rindā tieši pretī sievietei. Zaļi dzeltenajās acīs mirdzēja prieks par kareivju atkal satikšanu un šoreiz bija pilnīgi vienalga kura dienesta pakāpe viņiem bija, fakts bija tiešs un nenoliedzams šo pāris mēnešu laikā Kaķe pēc viņiem visiem bija noilgojusies, galu galā tā bija viņas ģimene.
|
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 02:43 |