![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 16.07.05 Kur: Pasaules malā virs lietus mākoņiem ar dvēseļu tikliņu ķeru tās kā tauriņus ![]() |
Nāru bērns izbāza galvu no udens. Jā, kļūdas nebija. Akmens radinece nebija izkustejusies un joprojām ar skaļu plīķšķi lēja ūdeni, tas liecinaja par ceļa pareizo izvēli. Siralla izkļuva no ūdens un izslēja sudrabaino asti, kas pēc brīža pārvērtās par kajām, tiesa spura slējās visa godībā uz balās muguras. Drīz ar atrada kādu palagu. Tas tika apsiets tieši tāpat kā reiz redzeja kādu sauszemes būtni to darām smilšainajā pludmalē, līdz ar to nosprieda ka sieviešu kārtas būtnēm tā pieņemts ģērbties. Nāra piecēlās un viņasprāt pareizi uzsaka pastaigu. No malas gan likās diezgan jociga ši augstā kāju cilāšana ko pavadīja pamatīga roku vicināšana.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 22:21 |