Dzīves jēga, Kāda ir tava? Un vai tāda vispār ir? Opcijas

[Eriette]

Šādam līdzīgi pavedieni jau ir bijuši, bet šis ir mazuliet savādāks, turklāt iepriekšējajos vairs necar iesūtīt postus.

Kas tad īsti ir dzīves jēga? Šinī gadījumā gribas citēt draudzeni Kristu : Kāda vēl jēga?! Bērnībā mums jāiet skolā, kad esam pieauguši - jāstrādā, bet vecumdienās jādzīvo uz kapeikām. Nē, dzīves vienīgā jēga ir ēdiens - un viņa iekodās milzīgā Kinder Delice. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Āber nopietni - ir dzirdēts, ka dzīves jēga ir mīlestība. Kādēļ es tam īsti nepiekrītu, tūlīt izlasīsi. Tad, kad es esmu dziļi laimīga un sajūsmināta, nu ļoti, ļoti - tad par dzīves jēgu nemaz negribās domāt, tikai izbaudīt mirkli. Un padomā, ja tu visu dzīvi būtu tik sasodīti laimīga, (tas gan nenotiks, bet ja nu) vai tad... Nebūtu gana?
Nu mans secinājums - mana dzīves jēga ir būt laimīgai ( un pierīties Kinder Delice kamēr var (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ). Tā kā visbiežāk cilvēkus laimīgus dara mīlestība, tā arī varētu būt viena no dzīves jēgām. Visu laiku būt laimīgai tāpat neizdosies, taču pasmaidīt arī par mazām lietām var.

Nereāli, bērnišķīgi un. Tomēr.
Ja ir mērķis, tad to sasniegt ir vieglāk, nekā tad, ja tas nezināms.

Tava dzīves jēga? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Marelle]

Daudzi cilvēki veic pašnāvības. Kāpēc? Viņiem dzīvot apnicis? Un vēl pietam jaunieši mūsu vecumā. Dzīvot ir dots vienreiz. Un dzīve ir jāizbauda

Spiediens, kāds to nevar izturēt. Kādā konkrētā punktā tu jūties tik dusmīgs, tik savainots, tik apvainots, ka liekas, ka tā vairs nevar. Ir līdz kaklam, nav iespējams to vairāk paciests. Un tas no tiek. Manuprāt vismaz lielākā daļa kādreiz ir domājuši par pašnāvību, bet dažiem tā ir realitāte ar kuru jāsadzīvo. Daži ir pietiekoši vāji, lai tam pakļautos. Tas ir izmisuma solis.

Dzīvei ir jēga. Kur? Kāpēc? Kāda?

Ir jādzīvo, lai to saprastu, vai jādzīvo lai dzīvotu, vai jādzīvo, lai citiem būtu uz ko skatīties. Jāpiepilda savi sapņi vai jānodzeras ar draugiem un tad jāpiemin šī situācija ar smiekliem un draudzīgi zobošanos.

Kāpēc es dzīvoju? Es dzīvoju aiz ziņkārības.