Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
29.03.2007 20:05
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
30.03.2007 22:26
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece |
-Labi, ka uz pasaules vēl pastāv tik labi cilvēki, kuri nevar noskatīties tik skaistu būtņu bojā ejā.- Puisis pakasīja minku aiz austiņas, kad kaķe pieglaudās viņam klāt. -Es savu minku atdevu... manai dzīvei nebija vietas, tik skaistas radības mūžā.- Dens runāja stipri savdabīgi, bet cilvēkam, kurš iet cauri tam kam iet cauri viņš, tas bija jau ļoti sakarīgs un garš teksts. -Agrāk mani sauca Dens, bet tagad...- Puisis atkal lūkojās taisni uz priekšu. -... sauc mani par Denu. Un kāds ir tavs pašas vārds? Ja, protams, drīkst zināt.
Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 30.03.2007 22:26 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 23:42 |