Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļojums pretī nezināmajam., [C] |
29.03.2007 20:05
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 |
Mierīgi bija aizritējis kārtējais mēnesis. Pirmais vasaras mēnesis jūnijs bija pienācis. No kuģa nokāpa daži cilvēki. Pavisam sveši viens otram un nemaz neapzinājās, kur nonākuši. Nosaukuma salai nebija, arī īpaši daudz iedzīvotāju manīt nevarēja. No ostas varēja redzēt paplukušu daudzstāvu ēku. Pie tās bija piestiprināta šilte ar uzrakstu Viesnīca. Briesmīga vieta..
Pati sala, gan bija visai patīkama okeāns te pat līdzās, ir arī mežs un visapkrt tik kluss, ja neskaitīja viļņu šalkoņu. Nekādas lielas pilsētas steigas, svaigs gaiss, mierīgi cilvēki. Kā izskatījās, tad uz salas tomēr nebija elektrības, jo elektrības stabus nekur neredzēja.. Cilvēki, kas bija kaut kur devušies uz mirkli apstājās un nobolīja acis uz iebraucējiem. Salas tomēr bija informēta par notiekošo un pašlaik te neredzēja nevienu meža iemītnieku, kas varētu nobiedēt šos ļautiņus. Pie iebraucējiem pienāca gara meitene, ogļu melniem matiem un rokās nesa savu melno kaķi. Seja bija ļoti nopietna, varētu teikt, ka pat pārāk. -Jūs laikam būsiet mūsu viesi uz visu šo mēnesi..- Viņa klusi noteica un visus uzmanīgi nopētīja. -Lūdzu, sekojiet..- Meitene sacīja un devās viesnīcas virzienā. Pašlaik bija vēlīna vakara stunda. Ap desmitiem.. Nevarētu teikt, ka ir tumšs, nē - vēl varēja redzēt debess malu viegli iesārtu pēc skaistā saulrieta. Nu varēja sākties nakts, kad sala dzīvos pilnvērtīgi. Bet meitene ar kaķi tikai gāja uz viesnīcu, pat neatskatīdamās. |
|
|
29.03.2007 22:16
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* |
Beidzot, beidzot tuvojās nakts. Kantursadzikavajam gan tas neko nemainīja, bet vecmamma bija teikusi, ka pa salu drīkst pārvietoties tikai naktīs. Kantru ļaudams fenekai skriet pa priekšu iznira no viesnīcas stūra. Interesanti bija nopētīt cilvēkus, kas tiesa tas tiesa. Mazā mēlīte kasījās lai uzsāktu sarunu, bet nē, tik daudz puisēns bija iemācījies, cilvēki bija bailīgi. Sperdams visai drošus taču pilnīgi nedzirdamus-elfu soļus Kantru dungoja vien sev zināmu dzimtas dziesmeli, šķita, ka Mecs arī dungoja šo melodiju līdzi. Elfu puika paskatījās uz savu ceļa biedru un sev tik labi zināmajā elfu dialogā uzrunāja lapsēnu. Šodien atkal derētu parunāties ar kādu cilvēku, viņi ir tik smieklīgi. Pēc šiem vārdiem pats Katursadzikavajs iesmējās un feneks pamāja ar rūsgano galvu, lielās ausis spēcīgi novicinot. Tuvāk cilvēkiem gan mazais pagaidām baidījās iet. Pilsētnieki-tā bija viena lieta, iebraucēji, pavisam cita.
|
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 22:03 |