![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.12.06 Kur: In the middle of Crossroads ![]() |
Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.
Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm. Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: HPētnieki Pievienojās: 19.10.04 Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus Tulks 2009 ![]() |
Kaut kur tālumā uz ceļa parādījās sarkanas krāsas Volvo. Gar mašīnas sāniem bija sazīmētas liesmas dzeltenorandžās krāsās un braucot šķita, ka mašīna ir aizdegusies. Viņas ātrumu varēja noteikt kā simtu piecdesmit kilometrus stundā un nav brīnums, ka jau pēc pāris minūtēm mašīna apstājās muižas priekšā.
No mašīnas izkāpa ārā pajauna izskata Vīrietis, bet iespējams, arī, ka ne vīrietis, bet vampīrs. Šajā brīdī viņšvairāk izskatījās neviss pēc aristokrātiska vampīra, bet gan pēc kaut kāda ielas puišeļa. Mati nedaudz izspūruši, Melna ādas jaka un ādas bikses. Kājās viņam bija Gari melni zābaki uz neliela papēdīša. Papēži bija apkalti ar sudrabu. Afraēla acīs iedzalkstījās uguntiņas, kad viņš izkāpa ārā no mašīnas un atstāja to tur pat stāvam. Viņam patika ceļot pašam un arī pie stūres viņš labprātāk sēdēja pats nepieļaudams, lai to kāds dara viņa vietā. Kritiski nopētījis muižu Afraēls uzkāpa uz lieveņa un negaidīdams sulaiņa uzaicinājumu doties iekšā ienāca mājā. Novilcis jaku viņš palika tērpies melnā kreklā ar baltiem kruzuļiem gar malām. Jaku viņš nevērīgi pasvieda sulainim un ātri npoprasījis, kurp ir tikuši aizvesti visi pārējie viesi devās uz telpu kura viņiem bija atvēlēta gaidīšanai. Atvēris durvis viņš lēni ienāca iekšā. Tomēr viņa soļi atbalsojās visā telpā. Domas ātri kā zibens izskrēja cauri galvai. Šķiet, ka te ir savākušies visi. Pati izsmalcinātākā publika un daži pat netīkami kadri Viņš nodomāja pie sevis un viņa skats apstājās pie Malī, kurai viņš veltīja īsu smaidu un tad neļaudams telpā esošajiem attapties galanti paklanījās. -Cienītās dāmas, godājamie kungi kaut gan par dažiem no jums kungi to teikt nevarētu, bet nu, lai notiek neiešu jau izraisīt tūlīt pat kaut kādus strīdus. Šo rakstu rediģēja Seila Klarika fon Ravenava: 12.02.2007 13:24 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 12.06.2025 23:55 |