![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.12.06 Kur: In the middle of Crossroads ![]() |
Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.
Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm. Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
O! Paldies, mans kungs! Malī pašķielēja caur garajām skropstām, apsēžoties Rafaela piedāvātajā krēslā.
Un jūs? viņa uzlika smalko, ar vienu vienīgu sudraba krāsas ažūru gredzenu rotāto plaukstu uz blakus krēsla paroceņa, tā norādīdama, ka vēlas, lai viņš apsēžas blakus. Ja nu mēs gaidām vēl kādus viesus, bet tie ir no tādiem, kam tīk likt uz sevi gaidīt? Malī iedomājās Afraēlu Gabriēlu fon Ravenavu. Diezin, vai viņš arī šeit būs? O! Un ja nu? Rafaels šonakt, tas ir lieliski! Viņa tiešām nebija piemirsusi, cik viņš ir maigs, cik galants, cik... O! Ja vien viņš vēlējās, protams. Lieliska, brīnumjauka iespēja, bet ja viņiem vēl pievienotos Afraēls... Malī nedaudz aizsapņojās. Tas būtu neaizmirstami, par spīti visām nepatikšanām, kuras uz viņu pleciem, acīmredzami taisījās novelt Kristī. Būtu bijis vērts ierasties, daudzkārt vērts. Viņai gandrīz kļuva žēl visu to vampīru, kas bija kļuvuši tīri par "dzērājiem", un nemaz vairs nezināja un neprata novērtēt parastās dzīves baudas. Malī, protams, bija netaisna pret viņiem - bija otrādi. Drīzāk viņa pati bija izņēmums. Viņa, un vēl daži, ieskaitot viņas vīru. Vīrs! Jā, Fins bija lielisks joprojām, bet tik ilgā laikā gribējās kādas pārmaiņas, un laulātie viens otram tās neliedza. Viņa noklausījās Persefones pamācošo runu, un atbildei tikai pasmaidīja. Malī netaisījās stāstīt, ka noklausīties divu personu privātu sarunu ir tikpat nepieklājīgi. Par praktiskumu jums piekrītu, cienītā, ieskanējās Malī balss. Es gan dodu priekšroku apvienojumam - praktiskums un atbilstība situācijai. Viņa nepiebilda, ka vampīri ir mednieki, kas dzīvo medījuma vidū. Un kas tas par mednieku, kuru var pamanīt? Jūs teicāt, jūs esat prasmīga, patīkami, ka neesmu maldījusies, jūs tā novērtējot. D'Koudrevilla, jūs sakāt? Tā bija slavena dzimta, patiešām, un priecājos redzēt tās pārstāvi. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 26.05.2025 06:13 |