Vilkaču medības. Nolādēto ciemats., PG-16, [C][PZP] Opcijas

[Džūna]

Nomaļajā Transilvānijas ciemā Sibiu pulkstenis tikko nozvanījis divpadsmit dienā un bija sācies sniegputenis. Pilsēta, kas sastāvēja tikai no zemiem koka namiem bija pilna dzīvības. Pa ielām staigāja jautri čalojoši cilvēki. Sniegpārslas, vērpetēs griezdamās, krita lejup. Tukša bija tikai viena iela un uz tās fona izcēlās kāds vīrs- vienīgā dzīvā dvēsele, kas atradās ielas pašā galā. Viņš bija nopietns, domās iegrimis un mugurā tam bija mācītāja sutana un viņš stāvēja pie kroga „13 raganas” durvīm. Mācītājs lūkojās tālē un gaidīja. Cerēja, ka vēstules sasniegušas adresātus.

[dark_one]

de Regis ielika divus cimdotos pirksts mutē un maigi iesvilpās.

No pelēka mūļa noleca un pie tumšmates piesteidzās gadus 14-15 vecs vēl gandrīz zēns... Lai gan nevarētu teikt, ka saimniece savam ieročnesējam līdzās izskatītos daudz vecāka. Varbūt par gadiem 3-4, ne vairāk.
"Noliec zirgu, mazais. Labā vietā, un ar āboliem sabar - kā jau parasti, atbildi par viņiem ar savu muguru. Ja kas notiks - tad tev būs ļoti, ļoti daudz nesamā. Un vēl, apjautājies Viņa Augstībai, Hercogam, vai sekundants divkaujai ar to neizglītoto kas viņu tikko apvainoja, nebūs nepieciešams?". Vārdu "Hercogs" viņa īpaši uzsvēra, bet skats, ko viņa veltīja uzticamajai musketei sev aiz muguras skaidri liecināja, tieši ko de Regis domā par šādiem neizglītotiem.

"Divi mazi vārdiņi, cienītais" viņa garāmejot iečukstēja Cristophera ausī "Lielgabalu gaļa.

Drīz vien Anita de Regis jau sēdēja slepenās telpas ērtākajā krēslā un gaidīja, kad kāda no apkalpotājām te atnesīs viņai pasūtīto absinta glāzi un pildīto jēra cisku.