Vilkaču medības. Nolādēto ciemats., PG-16, [C][PZP] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Džūna]

Nomaļajā Transilvānijas ciemā Sibiu pulkstenis tikko nozvanījis divpadsmit dienā un bija sācies sniegputenis. Pilsēta, kas sastāvēja tikai no zemiem koka namiem bija pilna dzīvības. Pa ielām staigāja jautri čalojoši cilvēki. Sniegpārslas, vērpetēs griezdamās, krita lejup. Tukša bija tikai viena iela un uz tās fona izcēlās kāds vīrs- vienīgā dzīvā dvēsele, kas atradās ielas pašā galā. Viņš bija nopietns, domās iegrimis un mugurā tam bija mācītāja sutana un viņš stāvēja pie kroga „13 raganas” durvīm. Mācītājs lūkojās tālē un gaidīja. Cerēja, ka vēstules sasniegušas adresātus.

[Demiurgs]

Veimārs bija ieradies ciemā jau dienu iepriekš, viņam nepatika kavēt, turklāt ātrāka ierašanās deva viņam iespēju nedaudz atpūsties. Pilsētiņā viņš bija ieradies tumsas aizsegā un neviens viņā nesaskatīja neko vairāk kā svētceļnieku kas nomaldījies no parastajiem svētceļnieku ceļiem, viņš noīrēja istabu krogā.
Nākamajā dienā kad bija jāiet uz tikšanos, Veimārs bija izgulējies, labi paēdis un spēku pilns.
Kad pie mācītāja sāka pūlcēties mednieki Veimārs ēda ceptu vistu un lūkojās laukā pa kroga logu vērojot sanākušos, manīja arī pazīstamas sejas kaut arī viņš īsti lielos draugos ar nevienu no viņiem nebija.
Tākā cepetis vel bija pusē un alus krūka tāpat, Veimārs nolēma pabeigt un tikai tad pievienoties pārējiem, taču kad jau viņš gatavojās iet ārā, visi nāca iekšā, un Veimārs pārējiem piebiedrojās ejot uz blakus telpu, paceļam uzsitot pa pēcpusi izskatīgajai krogus meitai kura nesa prom viņa šķīvi, tā klusiņām iespiedzās un palēkusies paskrēja uz priekšu, viņa pagriezās un pasmaidīja ieraugot ka uzsitējs nev nekāds župa bet gan diezgan izskatīgs vīrs ar greznu zobenu pie sāniem.