Jaunā Atlantīda. Pēdējā Karaļvalsts., [ATD], [C] Opcijas

[Ného]

(IMG:http://www.tvnet.lv/resources/albums/martins.maskalis/5109312/atlantida_sign2.jpg)

Tās nolāpītās siļķu mucas neciešami smirdēja, Gēroks aiz tām tupēja jau pusstundu un nu jau vairs nesaprata, kā ko tik smirdošu var ēst. Viņam riebās, ka viņam jāsēž tādās vietās, bet tomēr viņu priecēja uzdevums, ko viņam tēvocic bija lūdzis izdarīt.
Puisis atradās pie kāda neciešama, skopulīga un visādā ziņā nepatīkama vīra kuģa, kas veda pārtiku un daudz ko citu no salām ziemeļos. Šis kuģa kapteinis nebija vēlējies maksāt kārtīgi ostas nodevas, nebija ļāvis apskatīt sava kuģa kravu, ko tieši viņa pagātnes dēļ vēlējās visās ostās pārbaudīt. Pirms dažiem gadiem viņš bija sagāzis lielus podus kādā ostā - tajā viņu vairs viņu neielaiž. Bet ko nu par viņu, šis vīrs nav tas, kas mums vajadzīgs.

Gēroks gandrīz aizsnaudies pamanīja, ka no kuģa nokāpj seši vīr, tai skaitā pats kuģa kapteinis un dodas uz ostas krodziņu ieraut kādu rīta mēriņu. Puisi nogaidījis kamēr viņi pazūd aiz stūra un veikli uzrāpās pa trapu un, cik vien nemanāmi spēja, aizlavījās līdz kapteiņa kajītei. Tā, par laimi izrādijās neaizslēgta - nu gan viņš ir drošs, ka nekas nenotiks ar viņa mantām - tā nodomājis Gēroks ielavijās kajītē, bet pēkšņi viņām gar acīm sagriezās zvaigznītes un viss satumsa.

- Sveiki Kaara jaunskungs! - saldā un pieglaimīgā balsī teica kāds vīrs. Gēroks atvēr acis un pamanīja sev tuvu piebāztu resnu un ļumīgu seju - kā jums nepaveicās, šitā iekrist manās lamatās, es domāju, ka jūs esat gudrāks nekā parasts kramplauzis - vecis netīkami pasmaidīja.
Viņš atradās kapteiņa kajītē un viņam blakus stāvēja divi būdīgi vīri. Tādēļ viņs, laikam, nebija piesiets pie krēsla, uz kura sēdēja. - Nesaprotu ko jūs tādu slēpjat, jūs taču visu nokārtojāt kā nākas. Jums taču nebūtu jāsatraucas par to, ka ostas darbinieks nāk saskaņot papīrus. - puisis veikli atbildēja un grasijās slieties kājās, bet divas smagas rokas viņu piespieda pie krēsla.
- Ha, tu smejies par mani, neesmu es tāds muļķis, zinu, ko meklēji, bet vari neķert kreņķi, priekš taviem papīriem te nekā nav. Un pasaki sava tēvocim, lai vienreiz liekas mierā. Un pats lūgtum nerādies tuvumā manam kuģim. - attrauca kapteinis un iesvēlās savā krēslā pie galda. - Tagad puiss būs tā, tu neesi šeit bijis, es tev neko neesmu darījis, be, ja padzirdēšu pretējo, skaties, kas nesatiecies ar maniem vīriem.
Gēroks tika palaists vaļā un viņš varēja piecelties kājās. Viņš piegāja pie kapteiņa un pieglaimīgi teica - Jā, kaptein, darīšu kā teiksiet, tikai neaiztieciet mani.. - viņš virzijās pie kajītes durvīm un, kad bija pie tām nostājies, skaļi smejoties, iesaucās - ..es pie jūsu vecās tupeles nerādīšos, tikai pārdesmit ostas sargu, muļki! Gēroks iespēra pa viena būdīgā vīra pakaļu un, ātri atrāvis durvis, metās prom no kuģa, vēl aiz muguras izdzirdot saniknotu - ... ķeriet to sīko maitu!!!

Gēroks vēikli pārleca pāri kuģa bortam un viegli piezemējās uz laipas. Viņš skrēja cik jaudāja pa to prom, bet aiz sevis dzirdēja smagus soļus, kas bija vēl palielā attālumā. Pakaļskrējējiem, nebija nekādu cerību panākt puisi, bet viņš, lai šos vēl vairāk nokaitinātu, skrienot pagrieza galvu uz atpakaļu un nokliedzās - Ei, lāči, veiklāk citādi es jūs pa diviem lāgiem apsteig...
Gēroks, neskatoties uz ceļu, bija aizķēries aiz kāda kuģa trapa, un slaidā lokā nokrita uz laipas. Viņš nepaspēja tik veikli piecelties, kad viņu piespieda pie zemes kāds. Abi būdīgie vīri bija viņu panākuši - Nu kurš te ir tūļa! - viens no viņiem ierēcās mežonīgos smieklos. Abi vīri liecās pēc Gēroka, kā dvi izsalkuši vilki, kas gribētu viņu apēst.

Uz trapa, aiz kura aizķērās Gēroks, stāvēja kāds vīrs un noskatijās uz notiekošo.

[Romija]

Laura stāvēja zvejas ostā uz garas laipas gala. Tēvs bija plūdzis mazliet pieskatīt zvejas laivu, kamēr viņš aiznes pirmo lāgu loma. Šonakt bija labi ķēries, tāpēc ar vienu nesienu nemaz visu nevarēja aiznest. Lauru tas priecēja, jo zivis bija vienīgais ģimenes iztikas avots.

Stāvēdama uz laipas un vērdamās tālāk uz tirdzniecības ostā pienākušajiem kuģiem, Laura nemaz nedzirdēja nedaudz šļūcošos soļus sev aiz muguras. Viņu no pārdomām iztraucēja kādas vecas sievietes balss. Bez maz salēkusies, Laura pagriezās pret atnācēju. Viņa pazina šo sievieti tikai pēc skata - kāda večiņa no pilsētas centra. Ko gan viņai tik ļoti vajadzēja, lai viņa mērotu ceļu līdz zvejas ostai? Paņēmusi zīmīti, Laura neattapa neko pavaicāt, vien aiz pārsteiguma noblisināja acis. Tikai tad, kad večiņa jau bija uzgriezusi muguru un tik pat šļūcošiem soļiem devās pa laipu atpakaļ, meitene viņai uzsauca: "Ak, tencinu!"

Hmm, zīmīte no Gēroka? Tas Lauru nedaudz izbrīnīja. Draugi parasti satikās tāpat, nevis sazinājās ar zīmītēm. Rīt divpadsmitos? Laura iekoda lūpā. Ap divpadsmitiem meitenei bija sarunāta tikšanās ar šuvēju, pie kuras viņa apguva arodu. Šuvēja dzīvoja otrā pilsētas pusē, tāpēc tāpat sanāks iet garām krogum. Nospriedusi, ka iemetīs aci, lai ātri uzzinātu, kas Gērokam prātā, Laura salocīja zīmīti un iebāza kabatā.

-----
Apdarījusi rīta darbus un palīdzējusi mātei no tirgus atnest dārzeņus, Laura nomazgāja rokas un saposās doties uz krogu. Vecākiem gan viņa par to neieminējās, jo nedomāja, ka tur aizkavēsies pārāk ilgi. Šuvēja gan īpaši neko neteica, ja meitene nokavējās, bet tomēr negribējās arī viņu pievilt - kā nekā viņa ļāva Laurai arodu mācīties par puscenu. Kad pāris reizes sanāca neierasties vispār, tad šuvēja vien pakratīja pirkstu. Bet šis mēmais nopēlums lika sirdsapziņai iegruzdēties, tāpēc tīši Laura centās nekavēt.

Pamājusi mātei, Laura devās ceļā. Zvejniecības osta bija attālākā pilsētas nostūrī, tāpēc nācās labu gabalu iet pa ieliņām, līdz tika sasniegts minētais krogs. Iekšā sēdēja Gēroks un izskatījās, ka tikko ir atnācis arī Holens.

"Sveiks Holen! Sveiks, Gērok! Kas par lietu, ko aicināji?" Laura apvaicājās, ar skatienu nomērīdama svešinieku, kas sēdēja pie tā pa ša galdiņa. Viņš izskatījās tik ļoti savādāks, ka Laura pat neattapa, ka tas arī jāpasveicina. "Man nav pārāk daudz laika, jo pie šuvējas jāiet! Visu dienu sēdēt krogā nevarēšu!" viņa aizbildinājās, bet gluži prom uzreiz nesteidzās.